Eiropas Komisija (EK) ir apstiprinājusi, ka dabas lieguma «Vitrupes ieleja» šķērsošana «Rail Baltica» trasē nav pieļaujama, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).
EK: «Rail Baltica» trase nedrīkst šķērsot dabas liegumu «Vitrupes ieleja» pie Salacgrīvas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
(Papildināta ar 6. rindkopu.)
Šodien Briselē notikušas Latvijas konsultācijas ar EK Vides ģenerāldirektorāta pārstāvjiem par Salacgrīvas posma, kas šķērso «Natura 2000» teritoriju Vitrupes ielejā, īstenošanas iespējamību. EK ir vienisprātis ar Latvijas vides institūciju atzinumu, ka dabas lieguma šķērsošana nav pieļaujama. EK šajā jautājumā ir aicinājusi ievērot Latvijas uzņemtās saistības vides aizsardzības jomā.
Tikšanās laikā Satiksmes ministrijas pārstāvji informējuši EK par projekta virzību, veikto ietekmes uz vidi novērtējumu un valdības pieņemto paredzētās darbības akceptu. Savukārt Salacgrīvas pašvaldības vadītājs Dagnis Straubergs norādījis uz piekrastes attīstības potenciālu, kā arī vērsis uzmanību, ka «Rail Baltica» trases alternatīva ietekmēšot daudzus vietējos iedzīvotājus. Viņš norādījis, ka jau patlaban visa Salacgrīvas pašvaldības teritorija atrodas aizsargājamā dabas teritorijā - Ziemeļbiosfēras rezervātā -, tāpēc turpmākā attīstība esot iespējama tikai uz atklātām lauksaimniecības zemēm.
Tikmēr EK eksperti skaidrojuši, ka no Eiropas Savienības (ES) likumdošanas viedokļa primāri jāskatās tādas «Rail Baltica» trases alternatīvas, kas nešķērso «Natura 2000» teritoriju. Ja tomēr šādas projekta alternatīvas nav iespējamas, tad «Natura 2000» teritoriju ietekmējošas alternatīvas īstenošana pieļaujama tikai pēc visu ES dabas likumdošanā paredzēto nosacījumu ievērošanas, tostarp pierādot, ka nebūs nekādas negatīvas ietekmes.
Lai gan izvērtējums par sociāli ekonomiskajām ietekmēm un trases alternatīvu izvēle ir nacionālā kompetence, EK solīja, ka padziļināti izvērtēs visus dokumentus, lai pārliecinātos, ka projektam nebūs ietekmes uz dabas liegumu, ja tomēr tiks pieņemts lēmums par tā šķērsošanu. Šāds izvērtējums varētu prasīt pietiekami ilgu laiku. Mainot trases novietojumu, būs nepieciešams EK atzinums nepieciešamā ES finansējuma saņemšanai «Rail Baltica» projekta īstenošanai, norāda VARAM.
Projekta «Rail Baltica» nacionālās izpētes vadītājs Kaspars Vingris aģentūrai LETA atzina, ka EK ierēdņi būtībā atbalsta līdzšinējo projekta virzību. Pēc viņa teiktā, SM un VARAM informēs valdību, ka pēc konsultācijām ar EK jāatstāj spēkā atbalstītais «Rail Baltica» trases novietojums B2-2.
Jau ziņots, ka valdība 9.augustā, lemjot par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas «Rail Baltica» būvniecības paredzētās darbības akceptu, Salacgrīvas novadā atbalstīja risinājumu B2-2, kas nešķērso «Natura 2000» teritoriju. Vienlaikus, ņemot vērā Salacgrīvas pašvaldības un iedzīvotāju viedokli, valdība uzdeva VARAM, Satiksmes ministrijai, iesaistot Salacgrīvas novada pašvaldību, līdz 1.novembrim konsultēties ar EK par C5 alternatīvas īstenošanas iespējām.
«Rail Baltica» trase Latvijas teritorijā sāksies pie Igaunijas-Latvijas robežas un turpināsies caur 15 pašvaldību teritoriju: Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils novadu, Rīgu, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Bauskas novadu līdz Latvijas-Lietuvas robežai. Trases garums Latvijas teritorijā būs 263 kilometri.