Latvijā ir lielākā elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente (OIK) starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, kuras OIK maksājumus nav diferencējušas, sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) jaunais valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Jānis Patmalnieks.
«Ja mēs skatāmies lielos uzņēmumus, tad viņiem šīs izmaksas par OIK vai tās ekvivalentu citās valstīs ir ceturtās augstākās ES. Tas ir liels rādītājs. Pie tam 15 valstis veic OIK maksājumu diferencēšanu, lai atslogotu industriālos patērētājus, kuri efektīvi izmanto pieslēgumus. Latvija to nedara. Latvijai ir lielākā OIK starp tām valstīm, kas nav diferencējušas maksājumus,» skaidroja Patmalnieks.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka OIK netiks diferencēta tikai pēc patēriņa - tas būs saistīts ar pieslēguma efektivitāti, ar to, cik daudz jaudas tiek noslogots proporcionāli pieprasītajai jaudai. «Tas nozīmē, ka ne tikai industriālie ražotāji iegūs no šīs reformas. Iegūs visi, kuri ir kārtīgi aprēķinājuši savus elektroenerģijas pieslēgumus vai kuru darbība ir strukturēta tādā veidā, ka tiek efektīvi noslogotas jaudas. Viņi arī būs ieguvēji, tāpēc mēs nerunājam tikai par lielo industriālo sektoru, bet arī par vidēja izmēra uzņēmumiem. Piemēram, kokrūpniecības nozare apskatīja savu pieslēgumu efektivitāti. No apmēram 50 uzņēmumiem 70% OIK samazinātos šīs reformas rezultātā. Tas nav saistīts tikai ar uzņēmuma lielumu, bet arī to, cik efektīvs ir tīkls un cik efektīvi jaudas tiek izmantotas,» klāstīja EM valsts sekretāra vietnieks.
Pēc viņa teiktā, AS «Sadales tīkls» ir veikusi ilgstošu informēšanas kampaņu. Uzņēmums ir izsūtījis vairāk nekā 100 000 patērētāju vēstuļu, aicinot mainīt pieslēguma jaudu. «Darbs no «Sadales tīkla» puses ir veikts. Protams, var runāt par to, cik kvalitatīvi tas ir veikts, bet personīgi es viņu kampaņām uzmanību esmu pievērsis jau no februāra. Tas, cik daudz cilvēku šī kampaņa sasniegusi, noteikti ir atkarīgas arī no tā, cik ieinteresēti ir bijuši paši cilvēki,» piebilda Patmalnieks.
Tāpat viņš norādīja, ka EM ar Eiropas Komisiju saskaņo valsts atbalstu sistēmu elektroenerģijas ražošanai, tostarp arī iecerēto atbalsta mehānismu lielajiem ražotājiem, piemērojot atlaidi OIK daļai, kas attiecas uz atjaunojamiem energoresursiem, 85% apmērā.
«Vēsturiskais stāsts ir tāds, ka vajadzēja saskaņot ne tikai šo sadaļu, bet arī visu atbalsta sistēmu kopumā. Mēs esam nosūtījuši visu informāciju, tikšanās komisijā ir notikusi. Kopumā bija pozitīvas atsauksmes, bet mums vēl papildus jāprecizē daži jautājumi. Mēs neredzam nekādu pamatu kavēties un turpinām virzīties uz priekšu,» pauda EM valsts sekretāra vietnieks.
Aģentūra LETA jau rakstīja, ka valdība vakar, 4.oktobrī, atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas nolūkā atbalstīt energointensīvos uzņēmumus paredz diferencēt galalietotāju OIK maksājumus pēc pieslēguma jaudas un patēriņa apmēra.
Elektroenerģijas obligātais iepirkums ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam atbalstu īsteno publiskais tirgotājs, kura pienākumus no 2014.gada 1.aprīļa pilda «Latvenergo» meitasuzņēmums «Enerģijas publiskais tirgotājs».
Publiskais tirgotājs iepērk elektroenerģiju obligātajā iepirkumā no elektroenerģijas ražotājiem, maksā garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas. Minētās publiskā tirgotāja izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu. Obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas izmaksas OIK ietver tikai tajos gadījumos, kad obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas cena ir augstāka par elektroenerģijas tirgus cenu, kas ik stundu tiek noteikta elektroenerģijas biržā «Nord Pool». Obligātajā iepirkumā iepirktās elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
