Šogad otrajā ceturksnī Rīgā iedzīvotājiem pieejamākie bija sērijveida dzīvokļi, bet Tallinā – dzīvokļi jaunbūvēs, pavēstīja «SEB bankā», atsaucoties uz bankas apkopotā SEB Mājokļa pieejamības indeksa datiem.
Rīgā iedzīvotājiem pieejamākie ir sērijveida dzīvokļi; Tallinā – dzīvokļi jaunbūvēs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Reālo ienākumu pieaugums un zemākas kredīta likmes šā gada otrajā ceturksnī sekmēja mājokļa pieejamības uzlabošanos Rīgā un Viļņā, kur iedzīvotājiem pieejamāki kļuva gan sērijveida dzīvokļi, gan jaunie dzīvokļi. Savukārt Tallinā, kur tika novērots visstraujākais mājokļu pieejamības indeksa pieaugums vecajiem dzīvokļiem, dzīvokļiem jaunajos projektos pieejamības indekss mazinājies,» norādīja bankā.
2016.gada otrajā ceturksnī SEB Mājokļu pieejamības indekss sērijveida dzīvokļiem Rīgā palielinājās līdz 52,2 kvadrātmetriem, kas ir par 0,2 kvadrātmetriem vairāk nekā 2016.gada pirmajā ceturksnī un par 0,3 kvadrātmetriem vairāk nekā 2015.gada otrajā ceturksnī. Viļņā šogad otrajā ceturksnī indeksa vērtība vecajiem dzīvokļiem «guļamrajonos» salīdzinājumā ar 2015.gada otro ceturksni pieaugusi par 0,1 kvadrātmetru - līdz 41,3 kvadrātmetriem, savukārt visstraujāk indekss gada laikā pieaudzis Tallinā - par 0,7 kvadrātmetriem, sasniedzot 42,8 kvadrātmetrus.
«Neskatoties uz to, ka algu pieauguma temps Latvijā pēdējo ceturkšņu laikā sarucis,
strādājošo ienākumi kopumā turpina augt un iedzīvotāju pirktspēja uzlabojas,
kas sekmē indeksa vērtības pieaugumu. Pozitīva ietekme ir arī kredītlikmju kritumam. Kopš gada sākuma vidējās kredīta procentu likmes jaunajiem mājokļu kredītiem Latvijā sarukušas par 0,2 procentpunktiem. Igaunijā kredītu likmes otrajā ceturksnī bija par 0,05 procentpunktiem zemākas, bet Lietuvā - par 0,03 procentpunktiem augstākas nekā 2015.gada pēdējā ceturksnī. Tomēr 2016.gada otrajā ceturksnī
mājokļu kredītu efektīvā procentu likme vismazākā joprojām bija Lietuvā (2,06%), tai sekoja Igaunija (2,6%) un Latvija (3,28%),»
sacīja «SEB bankas» sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
Bankā norādīja, ka
mājokļu pieejamības indeksa kāpuma bremzējošais faktors ir nekustamā īpašuma cenu palielināšanās, kas īpaši atspoguļojas jauno mājokļu segmentā
abās Latvijas kaimiņvalstīs. Gada laikā indeksa vērtība jauniem projektiem Rīgā pieauga par 1,9 kvadrātmetriem, sasniedzot 27,9 kvadrātmetrus, Viļņā indeksa vērtība palielinājās par 0,3 kvadrātmetriem - līdz 29,5 kvadrātmetriem, savukārt Tallinā indeksa vērtība sarukusi par 0,8 kvadrātmetriem - līdz 37 kvadrātmetriem, jo jauno dzīvokļu cenas gada laikā palielinājušās visstraujāk.
Tomēr, neskatoties uz indeksa vērtības kritumu, Tallinā jaunie mājokļi joprojām ir pieejamāki nekā Rīgā un Viļņā, un strādājošie var atļauties lielāku dzīvokli, atzīmēja bankā, piebilstot, ka par to liecina ne tikai augstāka mājokļa pieejamības indeksa vērtība, bet arī laiks, kas nepieciešams pirmās iemaksas sakrāšanai.
Pēc bankas datiem,
lai sakrātu 20% pirmo iemaksu jaunajam mājoklim, Tallinas iedzīvotājiem ir nepieciešami 40,9 mēneši, Rīgas iedzīvotājiem - 49 mēneši, bet Viļņas iedzīvotājiem – 56,5 mēneši.
Savukārt, lai sakrātu 20% pirmo iemaksu 40 kvadrātmetru sērijveida dzīvoklim, strādājošajam Rīgā, kurš saņem vidējo algu un katru mēnesi uzkrājumam novirza 30% savu ienākumu, būtu nepieciešami 26,2 mēneši, kas ir zemākais rādītājs Baltijā. Tallinas un Viļņas iedzīvotājiem šādas pirmās iemaksas sakrāšanai līdzīgam dzīvoklim kādā no pilsētas mikrorajoniem būtu nepieciešams ilgāks laiks – attiecīgi 35,4 un 40,5 mēneši.
SEB Mājokļu pieejamības indekss attēlo maksimālo kvadrātmetru skaitu, ko var iegādāties viens strādājošais ar vidējiem ienākumiem, izmantojot bankas kredītu un neuzņemoties pārlieku lielu risku (kredīta termiņš - 25 gadi, pirmā iemaksa - 20%, kredīta maksājumiem tiek novirzīti 30% kredītņēmēja ienākumu). Indeksa aprēķinā ņemtas vērā četru mājokļu tirgus ietekmējošo faktoru – nekustamā īpašuma (sērijveida dzīvokļu vai jauno projektu dzīvokļu) cenu, ienākumu (vidējās darba samaksas), patēriņa cenu un procentu likmju (efektīvā procentu likme jaunizsniegtajiem mājokļu kredītiem eiro valūtā) – izmaiņas.