Latvijas elektroenerģijas patēriņš šogad jūlijā bija 543 262 megavatstundas (MWh), kas ir par 1% mazāk nekā pirms gada savukārt par 3% vairāk nekā šogad jūnijā, liecina AS «Augstsprieguma tīkls» jaunākais elektroenerģijas tirgus apskats.
Latvijas elektroenerģijas patēriņš jūlijā par 1% zemāks nekā pirms gada
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jūlijā Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, nosegts 61 % apmērā, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūliju ir palielinājums par pieciem procentpunktiem. Atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem jūlijā Daugavas ūdenīgums bija 82% apmērā no mēneša normas, kā iespaidā hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apmērs turpināja samazināties (kritums par 28% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bet, salīdzinot ar 2015.gada jūliju, kāpums 2,2 reizes)
Savukārt termoelektrostacijās (TEC) saražotās elektroenerģijas apmērs jūlijā kritās par 26%, salīdzinot ar jūniju, un par 23% salīdzinājumā ar 2015.gada jūliju. Tādējādi vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 331 074 MWh, kas ir par 20% mazāk nekā jūnijā, bet salīdzinājumā ar 2015.gada jūliju ir palielinājums par 7%.
Vienlaikus apskatā norādīts, ka imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur elektroenerģijas biržas «Nord Pool» Lietuvas tirdzniecības apgabalu. No trešajām valstīm importētās elektroenerģijas apmērs jūlijā samazinājās par 65% salīdzinājumā ar jūniju un bija 54 787 MWh, bet, salīdzinot ar 2015.gada jūliju, piedzīvots kritums par 65%.
Pēc «Nord Pool» informācijas, Zviedrija caur «NordBalt» kabeli jūlijā eksportēja uz Lietuvu 222 286 MWh - lielākā daļa jeb 75% importētās elektroenerģijas palika Lietuvā, nevis tika tālāk eksportēta uz Poliju, kas skaidrojams ar to, ka «NordBalt» jūlijā nedarbojās 15 dienas. Tā iespaidā Lietuvas tirdzniecības apgabala cena bija augstāka nekā Polijā (Lietuvas cena - 39,23 EUR/MWh, Polijas cena – 34,41 EUR/MWh), kas veicināja elektroenerģijas eksportu virzienā no Polijas uz Lietuvu. «LitPol Link» starpsavienojuma noslogotība virzienā no Polijas uz Lietuvu jūlijā bija 43%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi bija palielinājums par 25 procentpunktiem, bet virzienā no Lietuvas uz Poliju noslogotība bija 26%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājums par 27 procentpunktiem.
Savukārt Igaunijas-Latvijas starpsavienojums jūlijā vidēji diennaktī bija noslogots par 81%, kas ir par trim procentpunktiem vairāk nekā pirms mēneša. Starpsavienojums maksimumstundās bija noslogots par 100%, bet laikā, kad Latvijā ir pietiekama vietējā ģenerācija un mazāks nepieciešamās elektroenerģijas importa apmērs, starpsavienojuma noslogojums atsevišķās stundās kritās līdz 51% no pieejamās neto pārvades jaudas. Neplānotu un avārijas atslēgumu, kas varēja būtiski ietekmēt neto pārvades jaudu, Igaunijas-Latvijas starpsavienojumā nebija, tādējādi diennakts neto pārvades jauda bija robežās no 15 700 MWh līdz 20 439 MWh.
Jūlijā vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 38,32 EUR/MWh. Salīdzinājumā ar jūniju cena samazinājās par 5%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju kritums bija par 13%. Mēneša vidējā cena jūlijā bija zemākā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu attiecīgo mēnesi, kopš Latvijā darbojas elektroenerģijas birža «Nord Pool». Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas biržas nākamās dienas (Elspot tirgus) diennakts elektroenerģijas cena svārstījās no 19,4 EUR/MWh līdz 202,04 EUR/MWh.
Igaunijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas vidējā cena jūlijā bija 30,97 EUR/MWh, kas ir par 14% zemāka nekā iepriekšējā mēnesī, bet, salīdzinot ar 2015.gada jūliju, par 10% augstāka. Lietuvas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cenas jūlijā bija vienādas ar Latvijas cenām 98% no stundu skaita, kas, salīdzinot ar jūniju, ir samazinājums par diviem procentpunktiem.