Grūtības nonākušais metālapstrādes uzņēmums «KVV Liepājas metalurgs», neinformējot kompānijas vadību, 16.augustā izrādīts potenciālam investoram no Āzijas reģiona, pavēstīja Ukrainas «KVV Group».
«KVV Group»: «KVV Liepājas metalurgs» izrādīts potenciālam investoram no Āzijas reģiona
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«»KVV Group» vēršas pie plašas Latvijas sabiedrības un reāli domājošajiem valsts politiķiem ar lūgumu apturēt šaubīgās manipulācijas ap «KVV Liepājas metalurgu» un vēlreiz deklarē savus centienus piedalīties konstruktīvās sarunās, kā arī gatavību, izmantojot Latvijas valsts atbalstu, dot jaunu impulsu Liepājas pilsētas nozīmīgākā uzņēmuma darbā. Diemžēl divu gadu laikā kopš «KVV Liepājas metalurga» iegādes mums pastāvīgi nākas saskarties ar nekorektām valsts un ārvalstu investora attiecībām,» paziņojomā medijiem pauž Ukrainas uzņēmums.
Pēc tajā vēstītā, līgumu par metalurģiskās rūpnīcas iegādi Liepājā «KVV Group» parakstīja 2014.gada beigās. Līguma noteikumi paredzēja, ka norēķini starp valsti un investoru notiek saskaņā ar noteiktu grafiku. 21,5 miljoni eiro tika samaksāti 2014. gadā pēc līguma parakstīšanas. Savukārt 2016.gada janvārī bija veikts maksājums ne vien par 2015.gadu, bet arī avansa maksājums par 2016.gadu, kuram nomaksas termiņš būtu decembrī.
«Pēc rūpnīcas iegādes «KVV Group» ar piesaistītu ārvalstu ekspertu palīdzību veica rūpnīcā esošo dokumentu auditu un atklāja, ka Latvijas puses noteiktais rūpnīcas aktīvu novērtējums uzņēmuma iegādes procesā bijis piecreiz lielāks nekā patiesībā. Tāpat ir neatbilstība starp skaitļiem, kas ir ielikti rūpnīcas biznesa plānā un reālajiem biznesa apstākļiem. Ja tam pievieno īpaši nelabvēlīgu konjunktūru metālprodukcijas tirgū, augstas izejvielu cenas un nepamatoti augstus elektroenerģijas tarifus, tad nākas atzīt, ka «KVV Liepājas metalurga» darbība pēdējā gada laikā ir nesusi vien hroniskus zaudējumus. Investors to nevar neņemt vērā. Tas padara neiespējamu «KVV Group» saistību izpildi, turklāt objektīvu apstākļu dēļ. Šo iemeslu dēļ ir saprotami mūsu centieni pārskatīt kontrakta noteikumus,» skaidro «KVV Group».
Vienlaikus tajā atzīmē, ka valsts puse sarunām, kuru mērķis būtu investīciju noteikumu pārskatīšana, liek priekšā visdažādākos šķēršļus. «Latvijas valdības bezdarbība ved pie uzņēmuma bankrota, kā rezultātā investors zaudēs savas investīcijas. Valdībai tas ļaus pārpārdot aktīvus un saņemt peļņu no pašas kļūdas. Tā 2016.gada 16.augustā Privatizācijas aģentūra, neinformējot par to «KVV Liepājas metalurgu», izrādīja uzņēmumu potenciālajam investoram no Āzijas reģiona. «KVV Group», visu šo laiku atturoties no straujas rīcības vai asiem paziņojumiem, cer rast pozitīvu risinājumu savu investīciju aizsardzībai veltītajā pārrunu procesā. Ja pusēm neizdosies atrisināt strīdu miermīlīgā ceļā, «KVV Group» saskaņā ar spēkā esošajiem Eiropas Savienības likumiem kompensāciju par zaudētajām investīcijām pieprasīs arbitrāžas tiesā, iesniedzot tai nepieciešamos rakstiskos pierādījumus, ekspertu atzinumus un citas liecības, kas pierādītu prasības pamatotību,» klāstīts paziņojumā.
Tāpat «KVV Group» sagatavojis dokumentus iesniegšanai Eiropas Komisijas komitejās, kuras nodarbojas ar antimonopola un korupcijas apkarošanas jautājumiem.
Jau ziņots, ka Liepājas tiesa nolēmusi «KVV Liepājas metalurgam» ierosināt tiesiskās tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) lietu. Savukārt «KVV Liepājas metalurga» maksātnespējas lietā tiesa apturējusi tiesvedību, ņemot vērā, ka ierosināta uzņēmuma TAP lieta. Uzņēmuma maksātnespēju tiesā prasīja apsardzes pakalpojumu sniedzējs «G4S Latvia».
«KVV Liepājas metalurgam» līdz augusta beigām tiesā jāiesniedz ar kreditoriem saskaņots TAP pasākumu plāns.
«KVV Group» šogad martā pieņēma lēmumu par «KVV Liepājas metalurga» konservāciju, atlaižot arī uzņēmuma darbiniekus, to skaidrojot ar ilgtermiņa negatīviem faktoriem, kas radīja šķēršļus uzņēmuma darbībai - pasaules metalurģijas tirgu pārņēmusī krīze, parādsaistības nodrošinātajiem kreditoriem, kā arī valsts nesot ieinteresēta sniegt atbalstu nozarei.
Valdība iepriekš gaidīja no «KVV Liepājas metalurga»akcionāriem priekšlikumus uzņēmuma darbības restrukturizēšanai, taču tie neesot bijuši pietiekami kvalitatīvi un atbilstoši valsts interesēm. Finanšu ministrija pamatparādu aptuveni 61,5 miljonu eiro apmērā kopā ar blakus prasījumiem, kas bija paredzēti ar «KVV Group» noslēgtajā līgumām, cedējusi Privatizācijas uzņēmumam «FeLM». Nākamo maksājumu valstij paredzēts saņemt 2017.gadā.
Ziņots arī, ka 2014.gada 2.oktobrī parakstīja līgumu par maksātnespējīgā «Liepājas metalurga» pamatražotnes pārdošanu Ukrainas «KVV Group», kas par «Liepājas metalurga» pamatražotnes iegādi apņēmies samaksāt 107 miljonus eiro vairākos maksājumos 10 gadu laikā.