Nākamajos desmit gados tiks veidots spēcīgs elektroenerģijas tranzīta koridors caur Baltijas valstīm, paredz šodien Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) apstiprinātais elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plāns laika periodam no 2017.gada līdz 2026.gadam.
Elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS «Augstsprieguma tīkls» izstrādātais plānošanas dokuments nosaka pārvades sistēmas attīstību un nepieciešamos finanšu ieguldījumus pārvades sistēmas infrastruktūrā turpmākajiem desmit gadiem.
Kā nozīmīgākie attīstības plānā ietvertie pasākumi ir ieguldījumu projekti, kas nodrošinās Latvijas turpmāku integrāciju vienotajā Eiropas Savienības (ES) tirgū, veidojot spēcīgu elektroenerģijas tranzīta koridoru caur Baltijas valstīm un palielinot elektroapgādes drošumu reģionā, kā arī veicinot elektroenerģijas tirdzniecību.
Plānā iekļauto Kurzemes loka trešās kārtas projekta un Igaunijas-Latvijas trešā 330 kilovoltu (kV) starpvalstu savienojuma projekta īstenošana ir sākta. Par minēto projektu ieguldījumu izmaksu sadali SPRK lēma 2014.gadā, un šo projektu īstenošanā piesaistīts ES līdzfinansējums attiecīgi 45% un 65% apmērā no plānotās ieguldījuma summas.
Eiropas Komisija 2015.gadā pieņēma regulu, ar kuru apstiprināja otro kopīgo interešu projektu sarakstu, kurā ir iekļauti arī vairāki «Baltijas koridora» projekti - 330 kV pārvades tīkla pastiprināšanas projekti elektropārvades līnijās «Tartu-Valmiera» un «Tsirgulina-Valmiera», kā arī Rīgas otrās termoelektrocentrāles-Rīgas hidroelektrostacijas projekts -, par kuru ieguldījumu izmaksu sadali SPRK lēma šī gada 14.jūlijā.
Tuvāko trīs gadu laikā «Augstsprieguma tīkls» plāno īstenot vairākus projektus - uzsākt rekonstruēt apakšstacijas «Daugavpils» un «Krustpils», rekonstruēt 110/20 kV apakšstacijas «Ludza» 110 kV sadalnes un apakšstacijas «Inčukalns» 110 kV sadalnes, kā arī veikt apakšstaciju «Viskaļi» un «Bišuciems» autotransformatoru un reaktoru paaugstinātā trokšņa līmeņa slāpēšanas pasākumus.
SPRK ieskatā plāns atbilst Eiropas Kopienas tīkla attīstības plānam un Elektroenerģijas tirgus likumā noteikto pārvades sistēmas operatora pienākumu izpildei, tostarp elektroenerģijas sistēmas drošuma nodrošināšanai saskaņā ar Tīkla kodeksā noteiktajām prasībām. Tas nodrošina iespēju tuvākajos desmit gados novērst starpvalstu savienojumu pārslodzes, ņemot vērā elektroenerģijas tirgus darījumu apjomus reģionā, jaunos starpvalstu savienojumus starp Lietuvu un Zviedriju, kā arī Lietuvu un Poliju, elektroenerģijas biržas darbību, nepieciešamību nodrošināt atbilstošās pārvades jaudas.
Projekts «Baltijas koridors» ir apvienots ar Baltijas sinhronizācijas Centrālās Eiropas projektu, jo abiem projektiem ir viens mērķis - nodrošināt Baltijas pārvades tīkla pastiprināšanu turpmākām darbam ar kontinentālo Eiropu.
Lai izzinātu tirgus dalībnieku viedokļus par elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plānu, šī gada 12.jūlijā SPRK rīkoja uzklausīšanas sanāksmi. Uzklausīšanas sanāksmē piedalījās elektroenerģijas pārvades sistēmas lietotāji un citi interesenti.
Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumu SPRK nosaka pārvades sistēmas attīstības desmit gadu plānā iekļaujamo informāciju, plāna iesniegšanas kārtību, apstiprina to un uzrauga tā izpildi. Pārvades sistēmas attīstības plāna izvērtēšanu un apstiprināšanu regulators veic no 2012.gada, katru gadu izvērtējot «Augstsprieguma tīkla» izstrādāto attīstības plānu nākamajam desmit gadu periodam.
