Koncerna «Re&Re» konsolidētā peļņa pērn sarukusi līdz 581 tūkstotim eiro, kas ir 3,7 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt tā konsolidētais apgrozījums samazinājies par 37,1% - līdz 39,502 miljoniem eiro, liecina datubāzē «Lursoft» publicētais kompānijas finanšu pārskats.
Tostarp pati būvkompānija «Re&Re» strādāja ar apgrozījumu 37,25 miljonu eiro apmērā, kas ir par 35,9% mazāk nekā 2014.gadā, savukārt tā peļņa saruka 4,8 reizes - līdz 297,2 tūkstošiem eiro.
Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka «Re&Re» darbības rezultātu pērn ietekmējusi vairāku projektu pabeigšana un apgrozījuma samazināšanās skaidrojama ar jaunu būvniecības līgumu nepietiekamību.
Ekspluatācijā 2015.gadā tika nodota Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēka, Rīgas pils, Dzintaru koncertzāle, Saldus stadions, kā arī tika īstenota infrastruktūras izbūve Mārupē, ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšana Mellužos-Valteros un Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra 5.korpusa rekonstrukcija.
Vadība informē, ka 2016.gadā īstenojamo projektu portfelī parādās sekojošie celtniecības un rekonstrukcijas projekti - Olaines cietuma jaunā korpusa būvniecība, Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas Kazarmas ēkas renovācija un rekonstrukcija un celtniecības uzņēmuma «SBRE» ietvaros īstenotā Stradiņa Universitātes slimnīcas jaunā korpusa izbūve.
Tāpat Zolitūdes traģēdijas lietā pret «Re&Re» prasītāji ir atsaukuši gandrīz visas celtās prasības par materiālo un morālo kaitējumu. Koncerns atsevišķās no minētajām lietām turpina piedalīties trešās personas statusā.
Ziņojumā norādīts, ka krimināllietas ietvaros ir pieteikti vairāki cietušo prasījumi, kuru apmērs tiks precizēts tiesas sēdēs. «Re&Re» vadība prasības uzskata par nepamatotām un tās noraida. Turpmāk, atbilstoši izvirzītajām prasībām, uzņēmuma vadība paredz, ka neradīsies būtiska ietekme uz kompānijas finansiālo situāciju, jo spriedumi Zolitūdes traģēdijas lietās nevar stāties likumīgā spēkā tuvāko 12 mēnešu periodā, bet prasības nodrošinājumi, kurusu prasītāji lūguši vairākās lietās, līdz šim tikuši noraidīti no tiesu puses.
Savukārt Rīgas pils ugunsgrēka gadījumā uzsākts kriminālprocess, kura ietvaros uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskai personai - uzņēmumam «SBRE» un tās sastāvā esošajām juridiskajām personām, ieskaitot «Re&Re».
Uzņēmuma vadība ziņojumā vēstījusi, ka saistībā ar ugunsgrēku tiek skatīta arī civillieta valsts uzņēmuma «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) prasībā pret «SBRE» un tās biedriem par zaudējumu piedziņu. Atbilstoši «SBRE» un VNĪ noslēgtās vienošanās noteikumiem, «SBRE» aizstāvībā pamats uzskatīt, ka ugunsgrēka izcelsmē 2013.gada 2.jūnijā nav vainojami būvnieki jeb apsūdzības nav pierādītas.
Tāpat starp «Nacionālā Būvkompāniju apvienība» (NBA), kuras biedrs ir arī «Re&Re», un Kultūras ministriju joprojām ir strīds, par kādu summu izmaksu izmaiņu (deflācijas) rezultātā koriģējama jeb samazināma līguma summa. Ministrija uzskata, ka atbilstoši tās aprēķiniem, NBA jāsamaksā valstij vēl 4,407 miljoni eiro, bet NBA uzskata, ka Kultūras ministrija tai ir parādā 3,394 miljonus eiro.
Strīda iemesls ir līguma noteikumu atšķirīga interpretācija - ministrija aprēķiniem izmanto Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) indeksus, kas rada faktiskai situācijai neatbilstošu līguma summas samazinājumu, savukārt NBA izmanto CSP indeksus, kas veidoti balstoties uz Eiropas Savienības regulu, kā arī ņem vērā LNB ēkas būvdarbu specifiku.
Uzņēmuma vadība norādījusi, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas Uzraudzības padomes sēdē pērnā gada nogalē pieņemts lēmums, ka Kultūras ministrijai atsevišķi jāskata strīdus jautājumi par līguma cenas korekcijas aprēķinu un tas nav jāsaista ar līgumsaistību izpildes nodrošinājuma ieturējuma atmaksu, kam piekrīt Starptautiskās Konsultējošo inženieru federācijas (FIDIC) līguma eksperts un «Re&Re» vadība.
Koncerna konsolidētais apgrozījums 2014.gadā bija 62,755 miljoni eiro un tā konsolidētā peļņa - 2,149 miljoni eiro. Savukārt pašas būvkompānijas apgrozījums 2014.gadā bija 58,099 miljoni eirp un peļņa - 1,411 miljoni eiro.
«Re&Re» ir dibināts ir 1993.gadā, un tā pamatkapitāls ir 1,423 miljoni eiro. Uzņēmums pieder četrām Latvijas privātpersonām - Didzim Putniņam, Aināram Pauniņam, Egilam Bērzupam un Marģeram Bitmetim, liecina informācija datubāzē «Lursoft».
