Nopelnīt ar akciju tirdzniecību biržā mūsdienās teorētiski var jebkurš – ir nepieciešams vien stabils interneta pieslēgums, tirdzniecības platforma un konts bankā. Turklāt, globālajā informācijas laikmetā, ikvienam ir vienlīdz ātri pieejamas ziņas par biržā kotēto uzņēmumu veiksmēm un klupieniem.
Tomēr šī teorētiskā iespēja praksē bieži vien izrādās teju vai neiespējamā misija. Kāpēc vieniem allaž izdodas, bet citiem nākas palikt zaudētājos?
Pieredzes spēks
«Kad cilvēks sāk prātot par spēlēšanu akciju tirgū, tā pati pa sevi, protams, nav slikta doma. Bet, ja priekšstati par iekrājumu pieckāršošanu balstās, teiksim, filmā Volstrītas vilks, iespēja savu naudu pavairot ir tik pat liela kā spēlējot kazino. Realitāte krasi atšķiras no tās glamūra finanšu pasaules, ko mums bieži rāda – ka itin visur, labus rezultātus te sasniegt nemaz nav viegli,» saka aktīvu pārvaldīšanas uzņēmuma Rietumu Asset Management (RAM) eksperts Jurijs Moskaļuks, kurš šajā nozarē strādā vairāk nekā desmit gadus.
Viņš uzsver, – atšķirībā no TV seriālos un Holivudās filmās redzamā, patiesībā līdz savam pirmajam akciju iegādes vai pārdošanas darījumam ir jānoiet garš pieredzes ceļš. «Ir jāsaprot likumsakarības, kas virza akciju cenu dinamiku, jāiepazīst konkrētas nozares un uzņēmumi, kuri varētu veidot investīciju portfeli. Tas nozīmē skrupulozu gada un ceturkšņa pārskatu analīzi, datu salīdzināšanu ar citu nozares uzņēmumu sniegumu.«
Nepārtraukti «būt tirgū»
Tiem, kuri profesionāli nodarbojas ar ieguldījumiem akcijās faktiski nav nedz brīvdienu, nedz atvaļinājuma, jo dažas dienas ārpus aktuālo norišu «aprites» nozīmē, ka informācija par gaidāmajiem notikumiem būs nepilnīga, saka Jurijs Moskaļuks.
Viens no akciju tirdzniecības pamatlikumiem ir tirgus tendenču «uzminēšana» pirms tās kļuvušas acīmredzamas visiem un kāda uzņēmuma akciju cenas kāpums apvēršas lejupslīdē. Likumsakarības, kas nosaka kāpumus un kritumus pamatā ir saistītas ar uzņēmumu darbības rezultātiem, jaunu produktu sekmēm, finanšu rezultātiem, apvienošanos ar citiem nozares spēlētājiem, vadības maiņu un citiem būtiskiem jaunumiem. Lai visu šo fona informāciju paturētu prātā, ziņu plūsmai ir jāseko nepārtraukti,.
Lai pašam būtu interesanti
Tiem, kuri vēlas izmēģināt spēkus akciju tirdzniecībā, Jurijs Moskaļuks iesaka fokusēties uz kādu sev pazīstamu vai interesējošu nozari, kurā notiekošais būs ieguldītājam saprotams un ļaus izdarīt pareizus secinājumus.
«Nevajag nomocīt sevi ar komplicētu datu analīzi, piemēram, par metālapstrādes uzņēmumu darbības specifiku, ja Jums vienmēr ir interesējis, ko jaunu spēj piedāvāt mobilo sakaru sniedzēji. Uzkrātās zināšanas ļaus nonākt pie pareiziem secinājumiem gan attiecībā uz jaunu produktu parādīšanos tirgū, gan kompāniju apvienošanās un pārņemšanas darījumiem, gan šo uzņēmumu finanšu datiem,» saka Jurijs Moskaļuks.
Otra pieeja, ko var izmantot privātie investori, ir darboties vietējā – Baltijas valstu – tirgū. Baltijas tirgū kotētie uzņēmumi būs saprotamāki, ziņas par tiem mums ir pamanāmākas, turklāt, vietējie mediji skaidro norises ekonomikā, kas ietekmē kotēto uzņēmumu darbību un līdz ar to – akciju cenu dinamiku.
Runājot par dažādiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, kas tiek veidoti un pārdoti kā atbalsts darbam vērtspapīru tirgos, Jurijs Moskaļuks uzsver: «Pilnībā paļauties uz datorizētu tirdzniecības platformu nevar, jo datorā iebūvētais algoritms nespēj izsekot līdzi nereti pretrunīgajām norisēm tirgū. Piemēram, ziņa par bezdarba samazināšanos ASV vienā situācijā stimulēs akciju cenu kāpumu, citā – cenas saruks. Ir jāsaprot kopējais norišu konteksts.»