Satiksmes ministrs Uldis Augulis izvairīgi komentē, vai būtu jāmaksā komisijas maksa konsultāciju uzņēmumam «Prudentia» par investora piesaisti nacionālajai lidsabiedrībai «airBaltic».
Augulis izvairīgs par komisijas maksāšanu «Prudentia» par «airBaltic» investora piesaisti
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Augulis intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja, ka tagad, kad pamatkapitāla palielināšanas procedūra noslēgta, jautājums par kompensācijas maksāšanu jārisina abu uzņēmumu starpā un valsts kā «airBaltic» akcionārs tajā neiejauksies. «airBaltic» vadībai un «Prudentia» pārstāvjiem esot jāizvērtē, kas saskaņā ar abu uzņēmumu noslēgto līgumu ir izpildīts un kāda atlīdzība par to pienākas - miljons eiro vai cita summa.
Lēmums par to jāpieņem «airBaltic» vadītājam Martinam Gausam, sacīja Augulis.
Ministrs skaidroja, ka savulaik «Prudentia» bija divi līgumi - viens ar «airBaltic» par investora piesaisti, otrs - ar valsti par konsultācijām «airBaltic» darbības nodrošināšanā. Pēdējo no tiem pēc bijušā satiksmes ministra Anrija Matīsa (V) ierosinājuma valdība pērn rudenī pārtrauca.
Kā ziņots, «airBaltic» akcionāru sanāksmē pirmdien pieņemts lēmums atbalstīt uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu par 131 152 036 akcijām, katras akcijas nominālajai vērtībai veidojot vienu eiro. Apstiprinātais «airBaltic» pamatkapitāls tagad atbildīs 256 472 824 eiro, kas veidots no 256 472 824 akcijām. Tādējādi pamatkapitāla palielināšanas procedūra ir noslēgta.
Pēc pamatkapitāla palielināšanas Latvijas valstij pieder 80% «airBaltic» akciju, bet jaunajam investoram SIA «Aircraft Leasing 1», kas pilnībā pieder privātajam investoram Ralfam-Dīteram Montāgam-Girmesam, piederēs aptuveni 20%.
Akcionāru sanāksmē apstiprināti arī jaunie «airBaltic» statūti, kurā atspoguļots palielinātais pamatkapitāls, un izraudzīta jauna padome četru locekļu sastāvā. Jauno padomi veidos iepriekšējie trīs padomes locekļi - Nikolajs Sigurds Bulmanis, Kaspars Briškens un Kaspars Āboliņš - un papildus ceturtais loceklis - Montāgs-Girmess.
Pamatkapitāla palielināšana ir paredzēta «airBaltic» stiprināšanai, lai aviokompānija spētu atjaunot savu floti un veiksmīgi īstenot biznesa plānu «Horizon 2021».
«airBaltic» nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz 60 galamērķiem.
«airBaltic» ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju. «airBaltic» flotē ir 24 lidmašīnas - 12 «Boeing 737» un 12 «Bombardier Q400 NextGen».
Kā ziņots, 2015.gada novembrī valdība lēma pārdot 20% «airBaltic» akcijas Vācijas investoram Montāgam-Girmesam par 52 miljoniem eiro, kā arī atbalstīja aviokompānijā papildu 80 miljonus eiro ieguldīšanu. Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu izpildi un flotes modernizēšanu. 2015.gada 3.decembrī ieguldījumu un «airBaltic» kapitalizāciju apstiprināja Saeima.
Līgums starp Latvijas valdību un Montāgu-Girmesu tika parakstīts 2016.gada 4.februārī. Savukārt pērn novembrī izveidotā darba grupa stratēģiskā investora piesaistīšanas veicināšanai. Darba grupā strādā Satiksmes ministrijas, Ministru prezidenta biroja, Pārresoru koordinācijas centra, Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas pārstāvji.