«Latvijas dzelzceļš» ir lielākais darba devējs Latvijā – uzņēmumā strādā 12 000 darbinieku. Bet kopumā no dzelzceļa atkarīgi 75 000 strādājošo gan valsts, gan privātā sektorā - ostās, stividorkompānijās, autotransporta firmās. Gadā «Latvijas dzelzceļš» nodokļos samaksā 100 miljonus eiro.
«Latvijas dzelzceļam» šā gada sākumā būtisks kravu kritums. Martā mīnus 24%.
Gada sākums sācies ar kritumu - mīnus 20,6% kravu pirmajos trīs mēnešos. Divu gadu laikā uzņēmuma peļņa sarukusi piecas reizes. (2015.gadā 2,1 milj., 2014.gadā 10,7 milj. eiro)
EDVĪNS BĒRZIŅŠ, a/s «Latvijas dzelzceļš» valdes priekšsēdētājs: - Nākotnē es esmu piesardzīgs optimists. Kāpēc piesardzīgs optimists? Domāju, ka gada beigās tas plānotais kravu apgrozījums jeb kravu pārvadājums varētu būt šie te 50 miljoni tonnu – tas ir aptuveni plānotie mīnus 15%.
ULDIS AUGULIS, satiksmes ministrs (ZZS): - Marts kopumā arī bija ar mīnus 24% kravu kritumu. Pagaidīsim, kāds būs aprīļa mēnesis pēc kravu apjoma, un tad redzēsim, vai tendences uzlabojas, vai tieši otrādi – pasliktinās.
Kravas Krievija aizvien biežāk nesūta uz Rīgu vai Ventspili, bet izvēlas savas ostas, piemēram, Primorsku vai Ustjlugu.
Ar to būvniecību un attīstīšanu Krievija strādā pēdējos 10 gadus.
EDVĪNS BĒRZIŅŠ, a/s «Latvijas dzelzceļš» valdes priekšsēdētājs: - Kapacitāte, kas izveidota, Krievijā ir ļoti liela. Salīdzinājumam varam teikt, ka Ustjlugas ostas, kas ļoti strauji attīstās, kapacitāte ir 85 miljoni tonnu. Ja mēs pārvadājām 55,6 miljonus, mēs redzam, ko viena osta var izdarīt.
Par gaidāmajām problēmām politiķi zināja jau sen, bet nekas nav izdarīts
Vēl pirms dažiem gadiem tieši ogles «Latvijas dzelzceļā» un ostās bija galvenās kravas. Tuvākajā laikā tās Eiropā pirks aizvien mazāk.
Parīzē Klimata konferencē gada nogalē 195 valstis vienojās mazināt fosilā kurināmā, arī ogļu izmantošanu.
LĪVA ZORGENFREIJA, Latvijas Bankas ekonomiste: - Ir vairāki iemesli, kāpēc ir redzams kravu kritums. Pirmkārt tas ir vispārējais Krievijas ekonomikas vājums. Arī rubļa kritums, kas nozīmē, ka mūsu transporta koridors paliek dārgāks Krievijas kravu pārvadātājiem. Svarīgs ir arī ogļu kravu pieprasījuma kritums pasaulē, kas nozīmē, ka visā Baltijas jūras reģionā un visā pasaulē krītas ogļu kravu pārvadājumi.
«Latvijas dzelzceļā» un Satiksmes ministrijā sola, ka mūsu tranzīta nākotne ir Ķīna un Kazahstāna.
Maijā uz Latviju brauks 16 centrālo un Austrumeiropas valstu, kā arī Ķīnas transporta ministri. Septembrī Rīgā varētu notikt arī šīs tā saucamās «16+1» sanāksmes premjeru samits. Tomēr tās būs tikai politiskas sarunas, kas nesola kravu skaita pieaugumu.
Premjers Kučinskis kritizē lēno darbu, piesaistot tranzīta kravas no Tālajiem Austrumiem
MĀRIS KUČINSKIS, Ministru prezidents (ZZS): - Es šobrīd arī atceros prezentācijas pirms trim četriem gadiem, un tur velti meklēt lielu politiku, ko mēs varam iespaidot, jo tas jau bija prognozējams. Krievijas jaunās ostas un kravu novirzes.
Sliktā ziņa ir tā, ka mēs šajos gados neesam atraduši alternatīvas. (..) Žēl, ka tā pavēlu uzsāks. Jau tikai šobrīd, kad konstatējam kaut kādus faktus,
bet likt cerības ļoti lielas, ka attiecību pēc tikai sāks Krievijas kravas pieaugt, – tas būtu diezgan naivi.
EDGARS RINKEVIČS, ārlietu ministrs (Vienotība): - Jau pirms vairākiem gadiem,
vēl nosacīti miera laikos daudzas Krievijas amatpersonas skaidri teica, ka tās darīs visu, lai izveidotu savu ostu infrastruktūru, lai pakāpeniski pārorientētu kravas uz savām ostām.
Latvija nav vienīgā, kas cer uz kravām no Austrumiem.
«Zīda ceļš» ir Krievijas jaunais dzelzceļa megaprojekts, kas caur Baltkrieviju, Gruziju un Kazahstānu savienos Pekinu ar Eiropu.
Apejot Baltiju. Vēl viens virziens būs tā saucamais Ziemeļu loks – tur ostā netālu no Japānas veidos jaunu dzelzceļa mezglu, kur Ķīnas, Indijas un Korejas kravas no vilcieniem pārkraus kuģos un uz Eiropu vedīs gar Krievijas ziemeļiem. Baltkrievijā Ķīna būvē milzīgu loģistikas centru. Šajā projektā ar baltkrieviem ciešu sadarbību jau izdevies izveidot lietuviešiem.
Valdība rēķinās, ka ieņēmumi no «Latvijas dzelzceļa» budžetā būs zemāki
- Jūs rēķināties ar to, ka ienāks mazāk naudas no LDz budžetā? Tas jau ir ieplānots, vai tas būs jāpārplāno šobrīd?
MĀRIS KUČINSKIS, Ministru prezidents (ZZS): - Mēs, protams, rēķināmies. Labā ziņa ir tā, ka uz kopējo budžetu un uz kopējā mūsu IKP nespēlē tik lielu lomu, lai tas nebūtu nokompensējams ar citām aktivitātēm. Jo arī pirmā ceturkšņa nodokļu iekasējums un kopprodukts iet plānotajā līmenī. Neskatoties uz šo kritumu.
Mēs zinām – divi lielākie robi, kas Latvijai ir iecirsti, ir dzelzceļā 20 procenti un neliels procents «Liepājas metalurgs».
«Latvijas dzelzceļš» šobrīd kopā ar kādu no lielajām auditorfirmām analizē piecus uzņēmumā iecerētos Eiropas projektus. Tajā skaitā vairākus simtus miljonus vērto vilcienu elektrifikāciju. Edvīns Bērziņš neizslēdz, ka kādu no projektiem varētu arī atlikt uz vēlāku laiku.
Ar Ķīnas milzīgo loģistikas centru, ko veido Baltkrievijā, saistīts kāds nesens skandāls Latvijas politikā.
Nekā Personīga pirms pusotra gada stāstīja, kā uz Baltkrieviju bija aizbraucis tā laika Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieks Aivis Ronis un ekspremjers Andris Šķēle. Neoficiāli zināms, ka brauciens bija saistīts tieši ar jauno Ķīnas kravu termināli.
Kas īsti Baltkrievijā notika, ar ko un par ko runāja, tā arī plašāk neviens no iesaistītajiem nepastāstīja. Aivis Ronis dažas dienas pēc atgriešanās no darba Valsts prezidenta kancelejā aizgāja. Vēlāk Andris Bērziņš pateica vien to, ka, ceļojot kopā ar Šķēli, Ronis savu amatu esot izmantojis privātās interesēs.