Ukrainas investori «KVV Group» spiesti pieņemt lēmumu par AS «KVV Liepājas metalurga» rūpnīcas konservāciju, informēja «KVV Group» preses sekretāre Nataļja Napadovska. Šādu lēmumu «KVV Group» vadība pieņēmusi ņemot vērā to, ka saglabājas ilgtermiņa negatīvie faktori, kas rada šķēršļus uzņēmuma darbībai - pasaules metalurģijas tirgu pārņēmusī krīze, parādsaistības nodrošinātajiem kreditoriem un valsts neieinteresētība sniegt atbalstu nozarei.
Pēdējo mēnešu laikā uzņēmuma akcionāri, neraugoties uz grūtībām, centās atjaunot ražošanu, rast konstruktīvu dialogu ar valdību, informēja Napadovska.
Akcionāri izstrādāja «KVV Liepājas metalurgs» parādu restrukturizācijas plānu, un
gaidīja, ka valdība sniegs saprotamas atbildes par to, kad tiks pieņemts lēmums piemērot uzņēmuma elektrības rēķiniem samazinātu obligāto iepirkumu komponenti (OIK).
«KVV Group» vadība vairākkārt uzsvēra, ka uzņēmuma saglabāšanas plāns atbilst arī valsts interesēm.
«Mēs vadījāmies no tā, ka akcionāru un valsts interesēm ir kopsaucējs – saglabāt vienu no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī, attīstīt metalurģijas un melno metālu pārstrādes nozari, saglabāt darba vietas simtiem cilvēku,» uzskata «KVV Liepājas metalurgs» valdes loceklis Igors Talanovs.
«Diemžēl mēs
sagaidījām vien uzsvērtu valsts amatpersonu distancēšanos no uzņēmuma problēmām.
Tas jautājumu skaits, ko saturēja restrukturizācijas plānam sekojošā Valsts kases vēstule, kā arī klaji negatīvie plānam veltītie izteikumi vēl pirms beigusies tā izskatīšana, neļāva akcionāriem saprast to, kad un kā varētu tikt rasts atbilstošs formāts dialogam,» norāda Talanovs.
Napadovska informēja, ka «KVV Group» investīciju departaments vēl 2015.gada novembrī organizēja neatkarīgu uzņēmuma «KVV Liepājas metalurgs» auditu, kas parādīja, ka
2015.gadā uzņēmuma vērtība ir ievērojami mazāka par tā iegādes vērtību.
«Informācija par neatkarīgā audita rezultātiem tika sniegta visām ieinteresētajām pusēm - Valsts kasei, Finanšu ministrijai, Latvijas Ministru kabinetam. Neraugoties uz to, virkne amatpersonu arī pēdējos mēnešos turpināja lietot nepatiesus datus par uzņēmuma stāvokli, kas raisīja neizpratni akcionāros,» skaidroja Napadovska.
Ņemot vērā to, ka
2014.-2015.gadā akcionāri ir ieguldījuši uzņēmumā «VV Liepājas metalurgs» vairāk nekā 50 miljonus eiro,
kā arī visus iepriekšminētos negatīvos faktorus, uzņēmuma darbību nolemts iekonservēt.
Valdība 15.marta sēdes slēgtajā daļā skatīja «KVV Liepājas metalurga» restrukturizācijas plānu, taču nekādu lēmumu nepieņēma, nolemjot turpināt šo jautājumu skatīt nākamās nedēļas sēdē.
«Esam uzņēmuma akcionāriem uzdevuši vairāk nekā 40 papildu jautājumu, lai viņi paskaidro «KVV Liepājas metalurga» restrukturizācijas plānu, jo
patlaban tas vairāk izskatās pēc uzņēmuma akcionāru vēlmju saraksta, nevis tiek pausta uzņēmuma gatavība strādāt ilgtermiņā,»
pēc valdības sēdes informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Pēc viņas teiktā, ar papildu jautājumiem valsts vēlas noskaidrot, vai uzņēmums ir gatavas ieguldīt savas darbības nodrošināšanā, kā arī ir uzdoti praktiski jautājumi par metalurģijas uzņēmuma darbību.
««KVV Liepājas metalurga» akcionāriem ir jārēķinās, ka valdība nav gatava pieņemt lēmumu un
ceram, ka uzņēmums atbildēs uz papildu jautājumiem, kā arī nezaudēs interesi veikt uzņēmuma restrukturizāciju,»
piebilda Reziniece-Ozola.
Sadarbību ar «KVV Liepājas metalurga» pārstāvjiem ministre raksturoja kā smagnēju, jo uzņēmuma īpašnieki nav raduši strādāt Eiropas Savienības tirgū
un viņi nespēj novērtēt, kādas šajā tirgū ir prasības un kādas ir valdības iespējas uzņēmumiem palīdzēt.
Finanšu ministre atturējās komentēt, kādu lēmumu pēc nedēļas varētu pieņemt valdība, bet pirms lēmuma ministri grib pārliecināties par to, vai uzņēmuma darbība ir iespējama.
Vaicāta par risku, ka valsts varētu zaudēt naudu, Reizniece-Ozola atzina, ka valsts ir pietiekami aizsargāta.
«Viena no uzņēmuma prasībām ir mīkstināt valsts garantijas, bet es neesmu šādas idejas atbalstītāja,» uzsvēra finanšu ministre.
Kā ziņots, «KVV Liepājas metalurgs» 1.martā Valsts kasē iesniedza uzņēmuma restrukturizācijas plānu, ko februāra sākumā pieprasīja valdība. Plānā tiek piedāvāts jauns «KVV Liepājas metalurga» 70 miljonu eiro lielā parāda maksājumu grafiks, kā arī paredzēts uzņēmuma neprofila aktīvu realizācijas plāns. Paredzēts, ka lielākā daļa līdzekļu, kas tiks iegūta no neprofila aktīvu pārdošanas, tiks investēta uzņēmuma velmēšanas ceha modernizācijā, bet atlikušo daļu paredzēts novirzīt «KVV Liepājas metalurga» parādu dzēšanai un apgrozāmo līdzekļu papildināšanai.
Ukrainas «KVV Group» iepriekš paziņoja, ka izskata iespēju apturēt «KVV Liepājas metalurgs» darbu un veikt rūpnīcas konservāciju, ja Ministru kabinets šodien nepieņems kādu konstruktīvu lēmumu. Pagājušajā nedēļā «KVV Liepājas metalurga» īpašnieki «KVV Group» izteica cerību, ka Valsts kase savus atzinumus par uzņēmuma sagatavoto restrukturizācijas plānu valdībā iesniegs iepriekš izziņotajā laikā - līdz 15.martam - un tie būs pietiekami pārdomāti.
Valsts kase vakar informēja, ka pabeigusi izvērtēt metalurģijas uzņēmuma AS «KVV Liepājas metalurgs» iesniegto restrukturizācijas plānu un nosūtījusi uzņēmumam virkni oficiālu jautājumu par šo plānu. Atsaucoties uz Valsts kases pārvaldnieku Kasparu Āboliņu, Valsts kases pārstāve Eva Dzelme norādīja, ka šis plāns drīzāk esot dēvējams par uzņēmuma akcionāru vēlmju sarakstu un tajā nav neviena vērā ņemama piedāvājuma, kā uzņēmums varētu strādāt turpmāk.
