Eksperte: Konkurence ar Krieviju par kravām pieaugs; sekmīgi varētu piesaistīt konteineru kravas

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka / LETA

Līdzšinējās kravu apgrozījuma tendences apstiprina, ka konkurence par kravām reģiona ostu starpā tikai pieaugs, jo Ustjluga un citas Krievijas ostas turpina attīstīties, norāda «KPMG Baltics» direktore Jūlija Māsāne-Ose.

«Gazprom» plānojot būvēt sašķidrinātās dabas gāzes rūpnīcu Ustjlugas ostas teritorijā. Tiek plānots palielināt energoresursu, minerālmēslu un ro-ro jeb auto kravu pārvadājumu kapacitāti. Kā uzsver eksperte, Krievijas ekonomika ļoti būtiski ir atkarīga no energoresursu - ogles un naftas produkti - eksporta, tāpēc kopējais energoresursu kravu apgrozījums reģionā tuvākajā laikā nesamazināsies.

Konteineru tirgus turpinās korelēt ar kopīgo ekonomisko izaugsmi reģionā

. Reģiona konteineru ostu galvenā cerība esot ekonomiskā atveseļošanās un patēriņa attīstība Krievijā, Baltkrievijā un citās NVS valstīs.

Tas palielinātu konteinerkravu plūsmu uz šīm valstīm, arī caur Baltijas ostām. Māsāne-Ose uzskata, ka Baltijas valstu ostas turpina sekmīgi konkurēt konteineru kravu segmentā, jo spēj piedāvāt elastīgākus nosacījumus nekā Sanktpēterburgas osta - labprāt strādā ar mazākiem kravu apjomiem, vairāk pielāgojas klientu vēlmēm un piedāvā pilna servisa pakalpojumu. Savukārt Sanktpēterburgas osta tradicionāli fokusējas uz lielo kravu apgrozījumu un nelabprāt strādā ar mazākām kravām.

Tāpat esot jāņem vērā, ka

kravu pārvadājumu globālajā ķēdē dominē sauss biznesa aprēķins.

Politiskie uzstādījumi ir tikai viena no sastāvdaļām, ar ko bieži vien tiek mēģināts slēpt kāda neizdarību. «Raugoties no biznesa viedokļa, atsevišķu Baltijas reģiona tranzītvalstu kravu kritums ostās ir visai loģisks. Pārvadātāji atzīst, ka izcenojumi Ustjlugas ostā ir augstāki nekā Baltijas ostās tās dārgo sākotnējo investīciju dēļ. Tomēr to kompensē salīdzinoši zemākas pārvadāšanas izmaksas, tostarp izdevīgāki dzelzceļa tarifi, kas salīdzinoši samazina pārējo reģiona tranzītostu konkurētspēju,» uzsver eksperte.

Tāpat pārvadātāji Baltijas valstu ostu termināļiem pārmet salīdzinoši novecojušo infrastruktūru.

Tāpēc ilgtermiņā izdzīvošot tās ostas, kas spēs piedāvāt konkurētspējīgu cenu, veiks regulārās investīcijas infrastruktūrā un piedāvās augstu pakalpojuma kvalitāti, secina eksperte.

Kā ziņots, pērn, salīdzinot ar 2014.gadu, Latvijas ostu kravu apgrozījums samazinājies par 6,2% līdz 69,57 miljoniem tonnu, aģentūru LETA informēja Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamentā. 2014.gada janvārī-decembrī Latvijas ostu kravu apgrozījums bija 74,17 miljoni tonnu. Rīgas ostā gada 12 mēnešos pārkrauti 40,05 miljoni tonnu, un tas ir par 2,5% mazāk nekā 2014.gada 12 mēnešos.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu