LK akcionāri aprīlī lems par papildu publisko piedāvājumu; cer piesaistīt € 80 miljonus

Komentējot bankas «Citadele» akciju sākotnējo piedāvājumu, kas tika atsaukts, viņš pauda, ka LK situācija ir citāda. «Te tomēr ir būtiska atšķirība starp bankas «Citadeles» gadījumu un to, ko mēs gribam darīt.

Mūsu mērķis ir šī akciju piedāvājuma rezultātā piesaistīt 80 miljonus eiro, emitējot aptuveni 200 miljonus jaunu akciju.

Uzsvēršu, ka

tam vēl ir jāsaņem akcionāru atbalsts un «par» ir jānobalso 75% no tagadējiem akcionāriem.

Akcionāru sapulce notiks aprīļa otrajā pusē. Ja akcionāri šo ieceri atbalstīs, un es tam ticu, tad mēs arī spēsim piesaistīt papildu līdzekļus, jo vairumu akciju iegādāsies jau esošie akcionāri,» skaidroja Kirkups.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka LK akciju papildu publiskais piedāvājums būtu lieliska iespēja piesaistīt uzņēmumam jaunus akcionārus. «Bet, lai šī iecere izdotos, mūsu galvenajiem akcionāriem ir jāpasaka: «Jā, tā ir laba doma!», un jābūt gataviem ieguldīt šajā uzņēmumā papildu naudu. Tas ir veids, kā pateikt, ka jūs uzticaties šim uzņēmumam. Un vēlreiz atkārtošu – tā ir arī lieliska iespēja piesaistīt jaunus akcionārus,» uzsvēra VN grupas vadītājs.

Papildu akcijas paredzēt emitēt biržā «Nadaq Riga».

Grupas valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka

80 miljonu eiro piesaiste LK ļautu efektīvāk vadīt parādus, kā arī lūkoties flotes atjaunošanas virzienā.

«Mums pašlaik ir izsniegts sindicētais aizdevums, un mēs labprāt to atdotu. Mums par diviem kuģiem ir 34 miljonu eiro aizdevums, kas ir jāatdod līdz šā gada jūnijam, jūlijam. Turklāt

abi kuģi pašlaik ir iznomāti, tos pilnībā pārvalda cits uzņēmums, bet mēs saņemam dienas likmi par to izmantošanu. Mēs nedomājam, ka tas vislabāk atbilstu mūsu uzņēmuma interesēm.

Līdz ar to mēs šos kuģus gribētu saņemt atpakaļ. Tad 2017.gada jūnijā mums ir jāatmaksā 126 miljonu ASV dolāru aizdevums. Līdz ar to, ja māēs piesaistītu 80 miljonus eiro, tas mūs nostādītu daudz labākā pozīcijā, lai spētu vadīt mūsu parādus un potenciāli lūkotos uz to, lai atjaunotu daļu mūsu floti.

Te mēs nerunājam par jaunu kuģu pasūtīšanu, bet par jaunāku kuģu pirkšanu un vecāku pārdošanu,»

klāstīja Kirkups.

Pēc viņa teiktā,

ja 80 miljonus eiro neizdotos piesaistīt, tas nozīmētu, ka akcionāri neatbalsta LK.

«Man tas nozīmētu to, ka akcionāri neatbalsta šo uzņēmumu. Tas būtu ļoti negatīvs solis. Līdzvērtīgi tam, ja viņi pateiktu: «Pārdodiet kuģus, pārdodiet savus aktīvus, jo mūs šis uzņēmums neinteresē«. Pašlaik 49,9% LK akciju pieder VN, kura iekļaujas «Vitol» grupā, tad ir [pastarpināti] vēl valsts, citas akcionāru grupas. Es sagaidu pozitīvu balsojumu,» pauda VN grupas vadītājs.

Viņaprāt, valsts gan, visticamāk, papildu līdzekļus uzņēmumā neieguldīs.

Pašlaik LK kapitālu veido 200 miljoni akciju 0,3 eiro nominālvērtībā.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka LK koncerna apgrozījums pērn deviņos mēnešos bija 68,932 miljonu ASV dolāru (61,35 miljonu eiro) apmērā, kas ir par 1,1% mazāk nekā 2014.gadā attiecīgajā laikā, bet koncerna zaudējumi samazinājās 10 reižu un bija 1,414 miljonu ASV dolāru (1,26 miljonu eiro) apmērā.

Savukārt 2014.gadā LK strādāja ar 91,29 miljonu ASV dolāru (81,25 miljonu eiro) apgrozījumu un 31,16 miljonu eiro (27,73 miljonu eiro) zaudējumiem.

Kompānija veic kravu pārvadājumus visās pasaules jūrās un okeānos, apmāca un komplektē starptautiskajām konvencijām atbilstošas apkalpes, kā arī piedāvā kuģu tehnisko menedžmentu saviem un citu kuģniecību kuģiem. LK lielākā īpašniece ir VN.