Iedzīvotāji sākuši vairāk ēst salātus, zaļumus un garšaugus

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Latvijā, līdzīgi kā citviet Eiropā, iedzīvotāji ir sākuši vairāk lietot uzturā salātus, zaļumus un garšaugus, atzina kooperatīva «Baltijas dārzeņi» valdes loceklis Jānis Bušs.

Viņš pastāstīja, ka kooperatīva biedri ik gadu mēģina audzēt kādu jaunu dārzeņu kultūru. «Mūsu biedri katru gadu pamēģina kaut ko jaunu. (..) Visi saprot, ka ir vairāk jāstrādā uz garšaugiem, zaļumiem. Tā ir kopējā Eiropas tendence, ka vairāk ēd salātus un visādus garšaugus un tad vairāk vai mazāk tajā virzienā [biedri] skatās,» sacīja Bušs.

Tostarp Bušs atzīmēja, ka kooperatīva biedri arī seko tam, lai nodrošinātu patērētājiem dārzeņu daudzveidību. Viņš norādīja - lai arī Latvijas iedzīvotāji ir pieraduši pie dārzeņu pamatkultūrām, piemēram, kāpostiem, kartupeļiem, burkāniem, sīpoliem, ir daudz dažādu citu dārzeņu, piemēram, kabači un cukīni, kam pēdējos gados vasarā ir ļoti labs noiets.

Savukārt kartupeļu audzēšana, pēc Buša teiktā, nepaplašinās, jo kartupeļi un burkāni ir vieni no nedaudzajiem pārtikas produktiem, kuriem atšķirībā no vairuma citu pārtikas produktu pēdējo desmit gadu laikā mazumtirdzniecības cenas ir samazinājušās par spīti audzēšanas izmaksu - darba algu, elektroenerģijas, sēklu un agrotehnikas cenu pieaugumam. Pēdējā pusotra gada laikā nedaudz ir sarukušas tikai degvielas cenas, taču tā ir tikai viena no izmaksu pozīcijām un nekompensē sadārdzinājumu citās pozīcijās. Līdz ar daļa zemnieku nolemj kartupeļus vairs neaudzēt.

«Baltijas dārzeņi» ir dibināti 2005.gadā.

2014.gadā «Baltijas dārzeņi» strādāja ar 18,87 miljonu eiro apgrozījumu un 31,1 tūkstoša eiro zaudējumiem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu