SPRK: elektroenerģijas cenu samazinājumu Latvijā kavē pārvades jaudas

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens / LETA

Nepietiekamās elektroenerģijas pārvades jaudas kavē elektroenerģijas vairumtirgus cenu samazinājumu Latvijā, pavēstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Enerģētikas departamenta Elektroenerģijas nodaļas vadītājs Valters Kalme.

«Analizējot elektroenerģijas vairumtirgus rādītājus šā gada janvārī, var izdarīt vairākus secinājumus, kas raksturo esošo situāciju elektroenerģijas jomā Latvijā, kā arī iezīmē zināmas tendences. Būtiskākā no tām - nepietiekamas pārvades jaudas kavē elektroenerģijas cenas samazinājumu Latvijā,» pauda Kalme.

Viņš norādīja, ka atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai un Elektroenerģijas tirgus likumam viens no SPRK uzdevumiem ir elektroenerģijas vairumtirgus uzraudzība. Regulators analizē elektroenerģijas nākamās dienas biržas ik-stundas cenas un vidējās cenas. Latvijā 2016.gada janvāra mēnesī vidējā (aritmētiskā) cena bija 50,01 eiro par megavatstundu, kas ir nedaudz zemāka kā Lietuvā (50,32 eiro par megavatstundu), bet ievērojami lielāka nekā Igaunijā (37,63 eiro par megavatstundu).

«Cenu atšķirība starp Igauniju un Latviju skaidrojama ar nepietiekamu pārvades jaudu starp šīm divām valstīm virzienā uz Latviju. Sastrēgumu stundu skaits starp Igauniju un Latviju (virzienā uz Latviju) janvāra mēnesī veidoja 75% no kopējā laika (561 stunda no visām 744 stundām janvārī). Savukārt starp Latviju un Lietuvu virzienā uz Lietuvu sastrēgumu stundu skaits janvārī bija 15, kas arī atspoguļojās nelielā cenu starpībā starp abām valstīm. Jāpiebilst, ka starp Igauniju un Latviju pašreiz ir izbūvētas divas augstsprieguma (330 kilovoltu) pārvades līnijas, bet starp Latviju un Lietuvu – četras. Lai mazinātu cenu starpības risku starp Latviju un Igauniju virzienā uz Latviju, šobrīd tiek īstenots trešā starpsavienojuma starp Latviju un Igauniju izbūves projekts, ko daļēji finansē arī Eiropas Savienība,» skaidroja regulatora Enerģētikas departamenta Elektroenerģijas nodaļas vadītājs.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka janvāra pirmajā pusē gaisa temperatūra Baltijā un Skandināvijā bija zema, kas arī noteica lielāku elektroenerģijas pieprasījumu un augstāku cenu visā reģionā.

«Analizējot elektroenerģijas vairumtirgus darbību, noteikti jāpiemin 2015.gada beigās ekspluatācijā nodotais Lietuvas-Polijas starpsavienojums «LitPolLink» ar maksimālo pārvades jaudu 500 megavatu abos virzienos, kas darbu sāka šā gada janvārī. «LitPolLink» starpsavienojums janvāra mēnesī tika noslogots par apmēram 20% no maksimālās pieejamās jaudas, un jaudu plūsmas bija virzienā no Polijas uz Lietuvu (Baltiju), kas norāda, ka savienojuma izmantošanas laikā Polijā bija zemākas elektroenerģijas cenas nekā Lietuvā un Latvijā. Ja «LitPolLink» tiktu noslogots lielākā apmērā, tad tas viennozīmīgi vairāk ietekmētu esošās elektroenerģijas biržas cenas Lietuvā un Latvijā,» klāstīja Kalme.

SPRK ir neatkarīga valsts iestāde, kas izveidota un darbojas, lai enerģētikas, elektronisko sakaru, pasta, dzelzceļa transporta, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un ūdenssaimniecības nozarēs regulētu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu – aizstāvētu lietotāju intereses un veicinātu sabiedrisko pakalpojumu attīstību.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu