Valsts meža dienesta jaunā informācijas sistēma izraisa haosu meža nozarē

Meža taksators Ilmārs Lubiņš raidījumam stāsta par reālu gadījumu: «Īpašnieks ir palūdzis veikt meža inventarizāciju, kur uz zemes robežu plāna kopējai platībai jābūt 4,4 hektāriem, kas būtu tagad inventarizējama. Pēc Valsts meža dienesta aktuālās informācijas mežs jau parādās 5,3 hektāri, kas ir stipri lielāks nekā zemes robežu kopējā platība. Apsekojot dabā, kadastra kartes digitālās robežas ar dabu neiet kopā, tādējādi šī kļūda veidojas. Nu, viņam it kā labi, viņam ir pusotra hektāra it kā vairāk, bet pusotra hektāra vairāk ir tikai uz papīra - dabā šo pašu zemes gabalu uzmērot, šī platība sakrīt ar tiem 4,4.

Dabā, mežā, jau nekas nemainās, tikai papīros, un, ja šim īpašniekam ir plus pusotrs hektārs, tad kādam blakus ir mīnus pusotrs hektārs.»

Lubiņš ir meža taksators un pēc īpašnieka pasūtījuma veic inventarizāciju, lai novērtētu meža vērtību, vecumu un stāvokli. Viņam jānosaka, piemēram, cik liela ir katras mežaudzes platība, kur iespējams kokus cirst un kur nepieciešama kopšana. Šīs ziņas jāiesniedz Valsts meža dienestā. Tomēr savu darbu Lubiņš nevar veikt, jo

meža platība zemes robežu plānā atšķiras no Valsts meža reģistra.

Problēmas radušās, jo Meža dienests no janvāra palaidis jauno informācijas sistēmu, un tajā dati atšķiras. «GPS dati rāda, ka mēs esam šeit, bet kadastra karte rāda, ka īpašums sākas metrus simt uz to pusi. Tātad tā ir diezgan liela nesaiste,» datus salīdzina Lubiņš.

Meža dienests neskaidro, kā rīkoties, ja dati robežu plānā un meža reģistrā atšķiras. Sašutuši par to ir mežu īpašnieki.

Pagaidām nevienam nav skaidrs, cik liels posts varētu rasties no atšķirībām kartēs un kādi varētu būt risinājumi.

Mežu īpašnieks, apsaimniekotājs Gundars Skudriņš norāda: «Es domāju, ka industrijā neviens nezina, kādas būs patiesās konsekvences, un man ir nelaba baža, ka viņas būs ļoti lielas un kājā sev mēs būsim fundamentāli iešāvuši ar šādu lēmumu, kādu pieņēmis Valsts mežu dienests. Varētu būt tā, ka daļā no īpašumiem tiks apturēta uz laiku kaut kāda meža apsaimniekošana tikai tāpēc, ka valsts organizācijām nav skaidrs, cik tad īsti meža Latvijā ir, un es domāju, ka tas radīs kaut kādu gausumu pie mežu apsaimniekošanas.»

Kļūdainais reģistrs var ietekmēt ne vien meža apsaimniekošanu un ciršanu, bet arī nodokļus un mežkopju atbalsta maksājumus.

«Ja [mežsaimnieks] vērsīsies LAD lai saņemtu Natura 2000 maksājumu par 5 hektāriem, bet pēc kadastra kartes tur rādīsies 4,6 hektāri – vai viņš būs krāpnieks šajā gadījumā? Vai tomēr skatīsies, kāda ir reālā situācija dabā? Nākamais jautājums - par nodokļiem. Par nekustamā īpašuma nodokli. Ar mežu saistītā informācija pastāv mežu valsts reģistrā, ko uztur VMD, savukārt VZD ir sava informācijas sistēma, cik kuram ir meža.

Ja šīs informācijas būtiski atšķiras, tad, manuprāt, var veidoties situācija, ka meža īpašnieks cietīs, jo nodokļi tiks aprēķināti nepareizi,»

norāda Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Problēmas cēlonis ir tas, ka Valsts meža dienests jaunajai sistēmai par pamatu ņēmis Valsts zemes dienesta veidoto digitālo kadastra karti. Tā ir neprecīza. Kartē visi zemesgabali ir atzīmēti, bet robežas starp tiem var nebūt precīzas. Ticamas tās ir tikai tajās vietās, kur veikta uzmērīšana ar GPS ierīcēm, katram robežstabam nosakot ģeogrāfiskās koordinātes.

«Kadastra kartē attēloto zemes vienību precizitāte ir samērā dažāda. Tas saistīts ar to, ka zemes reformas sākumā lielā daļā Latvijas teritorijas vajadzīgs bija straujā tempā atgūt cilvēkiem īpašuma tiesības un ierakstīt zemesgrāmatā un tajā momentā, tie bija deviņdesmitie gadi, visvienkāršākais un lētākais risinājums bija ierādīšana,» skaidro VZD Kadastra departamenta Kadastra pārraudzības daļas vadītāja Ilze Pauliņa.

Deviņdesmitajos gados zemi ierādīja mērnieks, kas ar lauku cirkuli vai vienkārši soļiem nomērīja attālumus no vienas kupicas līdz otrai. Robežstabiem nenoteica koordinātes. Precizitāte kliboja, bet citu iespēju nebija. Tikai divtūkstošajos gados uzmērīšanā sāka izmantot mērinstrumentus, kas noteica precīzas koordinātes.

«Līdz ar to kadastra kartē šobrīd ir gan ierādītas, gan instrumentāli uzmērītas zemes vienības un ap 15% zemes vienību nav uzmērītas vispār. Tādējādi kadastra karte faktiski kā tāda sniedz pārskatu, bet tā nav tīri juridisks dokuments. Juridisks spēks ir zemes vienību robežzīmēm, kādas cilvēkiem dabā ir izliktas un kas attēlotas viņu robežplānā,» skaidro Pauliņa. Jo vairāk notiek šīs uzmērīšanas, jo kadastra karte kļūst precīzāka. Šobrīd aptuveni 40% ir ierādītas zemes vienības.

Valsts meža dienestam bija zināms, ka kadastra karte daudzviet nav precīza, tomēr tas dienestu nav atturējis to izmantot savas datubāzes pamatā.

Valsts Meža dienesta ģenerāldirektors Andis Krēsliņš uzskata: «Neprecīzi bija iepriekš, un neprecīzi ir arī tagad, un tas neko būtiski neietekmē. Tas ir vienīgais mūsu valstī oficiālais grafiskais kadastra materiāls. Labāka valstī nav, mēs esam izvēlējušies pašu labāko. Tā ka, ja gribējām pāriet uz modernāku sistēmu, mums citas iespējas nemaz nebija.»

Krēsliņš uzskata, ka nekas ārkārtējs nav noticis

un katras jaunas sistēmas palaišanā ir problēmas un aizķeršanās. Arī līdz šim dienests esot saskāries ar neskaidrām īpašumu robežām, tāpēc arī jaunā situācija neesot nekas neparasts. Problēmas esot zināmas, un tuvākajā laikā sadarbībā ar Zemes dienestu tās risināšot.

«Par pašu meža apsaimniekošanu problēmu praktiski nav. Ja mēs skatāmies problēmas, kam mēs jau mazliet pieskārāmies, tas ir, pie pārdošanas, pie nodokļiem, pie atbalsta maksājumiem, pie «Natura 2000», - tur mums šie risinājumi līdz galam precīzi jāatrod, jāieliek normatīvajos aktos. Bet risinājumi praktiski visām šīm lietām ir, atliek tikai turpināt strādāt, un, ja atrodas kaut kas jauns, ko mēs neesam prognozējuši, tad tur arī jāmeklē risinājumi,» raidījumam sacīja Krēsliņš.

Lauku atbalsta dienests

(LAD) sola neveikt represijas pret mežu īpašniekiem, ja jaunās datu bāzes dēļ mainīsies mežsaimnieku atbalsta maksājumi.

«Pamatā mēs pa tiem vecajiem datiem nerakāsimies. Tātad faktiski pieņemam, ja 2016.gadā mums atsūtīs konkrētus hektārus, tad tie tādi arī ir. Ja klientam šķitīs, ka tie ir nepareizi, ka to ir vairāk, tad viņam būs jāgriežas Valsts meža dienestā un jāatrisina situācija līdz galam,» sacīja LAD direktora vietnieks Indulis Āboliņš.

Kas notiks ar meža zemju pārdošanas darījumiem un nodokļiem, skaidrības nav.

Arī mežziņi mežu īpašniekiem nekādus padomus nespēj dot.

Šobrīd izskatās, ka daudzos gadījumos vienīgā iespēja izvairīties no neskaidrībām būs veikt precīzo uzmērīšanu.

Tad dati robežu plānos un Meža reģistrā sakritīs. To vēlētos arī valsts iestādes, tomēr tās nevar īpašniekus piespiest, jo uzmērīšana maksā tūkstošus. Turklāt, ja vairāki desmiti tūkstošu mežu īpašnieku pasūtītu precīzo uzmērīšanu, mērnieki to nespētu izdarīt pat piecu vai desmit gadu laikā.

«Mums ir tendence visu veco aku aizbērt, pirms mēs jaunu neesam izrakuši. Tā ir milzīga problēma.

Visvairāk pārsteidz šī ierēdņu spītība, kaut kādu savu iegribu iedzīvinātvēlme ir tik augsta, ka tā jau robežojas ar neprātu, es gribētu teikt,»

rezumē meža īpašnieks, apsaimniekotājs Gundars Skudriņš.