Pagājušā gada nogalē starp «Rīgas» lidostu un «airBaltic» panākts mierizlīgums par 23 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka nacionālajai aviokompānijai nebūs jāatdod lidostai iekrātais parāds pret lidostu, bet «airBaltic» atsauks prasības par it kā diskriminējošiem tarifiem, svētdien vēstīja LTV raidījums «De Facto».
Konflikta aizsākumi meklējami 2004.gadā, kad toreizējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers uzaicināja uz Rīgas lidostu Īrijas zemo cenu lidsabiedrību «Ryanair». Aviokompānijai piedāvāja izdevīgākus nosacījumus nekā citām lidsabiedrībām.
Lai gan lidostas un «Ryanair» līgumu pārskatīja, «airBaltic» aizvien uzskatīja, ka tai ar saviem maksājumiem jāuztur konkurents un jāzaudē pasažieri.
«airBaltic» sāka lidostai nemaksāt. 2011.gadā puses panāca 10 miljonus eiro vērtu izlīgumu, «airBaltic» izveidoja atliktā maksājuma grafiku, taču nemaksāšana turpinājās. «airBaltic» pārskaitīja lidostai, piemēram, drošības maksas, bet pacelšanās-nosēšanās rēķinus nesedza.
Puses iesniedza viena pret otru prasības tiesā. Skaitļus tās tur noslēpumā, tomēr «De Facto» neoficiāli zināms, ka
lidosta kopš 2011.gada nav saņēmusi no «airBaltic» padsmitus miljonus eiro, bet «airBaltic» uzskatīja, ka lidosta tai parādā aptuveni 50 miljonus eiro, jo «Ryanair» bija izdevīgāks līgums.
Strīdnieki izlīguši mieru par 23 miljoniem eiro.
Tajā nav runa par atliktiem maksājumiem.
Kāds zinošs avots «De Facto» to tulkoja kā «airBaltic» parāda norakstīšanu.
Janvārī prāva Ventspils tiesā slēgta.
Lidosta izlīgumu nekomentē, bet «airBaltic» ir gandarīti, ka viss beidzies.
«Tas būtu neproduktīvi, ka divi vienam īpašniekam piederoši uzņēmumi tērētu naudu juristiem, noslogotu tiesu. Tas ir labi, ka mums izdevies panākt izlīgumu,» saka «airBaltic» korporatīvās komunikācijas viceprezidents Jānis Vanags, nerunājot par vienošanās detaļām.
Izlīgumu parakstīja pērnā gada nogalē. Par to slēgtā sēdē informēja arī valdību. Vienošanās teksts bija sagatavots jau iepriekš, bet vairākus mēnešus domāja, kā to labāk saskaņot. Valdība šajā sakarā nedrīkstēja pieņemt nekādu lēmumu, pretējā gadījumā no Briseles to varētu traktēt kā neatļautu valsts atbalstu.
Vaicāts, kā izlīgums ietekmēs lidostas attīstības plānus, ņemot vērā, ka «airBaltic» naudu nepārskaitīs, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš pauž, ka «izlīgums ir divu pušu darījums», tādēļ jāsecina, ka ir izvērtēts, lai tas negatīvi neietekmētu ne «airBaltic», ne lidostu.
Kāda zinoša persona, kas negribēja sevi atklāt, «De Facto» minēja, ka
lidostas un aviokompānijas izlīguma sakarā viens no riskiem ir, vai citas lidsabiedrības, kas piecietušas «Ryanair» līgumu, nejutīsies diskriminētas un arī negribēs parādu norakstīšanu.