Lai arī patlaban Latviju klāj sniega sega, kas pasargā graudaugu sējumus pret ārējās vides nelabvēlīgajiem faktoriem, kailsals šā gada pirmajās dienās var būt kaitējis graudaugu sējumiem Vidzemē un Latgalē, atzina aptaujātie lauksaimnieki.
Kailsals gada sākumā var būt kaitējis sējumiem Vidzemē un Latgalē
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis aģentūrai BNS pastāstīja, ka pašreizējos laika apstākļos, gaisa temperatūrai pazeminoties līdz mīnuss desmit un vairāk grādiem, sniegs ir vienīgais apstāklis, kas sējumus var pasargāt no sala, līdz ar to tā parādīšanās ir pozitīva. «Sniegs bija vēlams. Nedaudz ir bažas par tiem sējumiem Vidzemes un Latgales pusē, kur, lai gan sals nebija tik liels, kā prognozēts un vēlāk uzsniga, daļa sējumu kailsalā cieta,» sacīja Balodis, piebilstot, ka izdzīvojusi ir lielākā daļa sējumu un lauksaimnieki cer, ka arī šiem sējumiem nebūs nodarīti lieli postījumi.
Viņš arī piebilda - to, cik daudz sējumu kailsalā ir cietuši, varēs izvērtēt martā, kad vizuāli varēs novērtēt laukus. «Pastāv neliels risks, ka ir vietas, kur sējumi kailsalā var būt bojāti, bet ir vēl nedaudz par agru, lai to pateiktu. Kailsals bija Vidzemē un Latgalē, savukārt Kurzemē un Zemgalē situācija bija ļoti laba, jo nedaudz piesala, uzreiz pēc tam uzsniga un tad, kad sākās mīnusi, augi jau bija pasargāti,» sacīja Balodis.
Arī Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «VAKS» valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons aģentūrai BNS sacīja, ka Vidzemes graudkopji bažījas par sala nodarīto kaitējumu graudaugu sējumiem šā gada pirmajās dienās, taču pagaidām nav iespējams pateikt, cik lieli postījumi ir nodarīti. «Vidzemē sals bija, līdz ar to 100% pārliecības nav, ka viss būs kārtībā, bet ir jāgaida pavasaris. Ātrāk nekas nekļūs skaidrs. Sniega sega ir, bet par biezu vismaz Vidzemē un Latgalē to nenosauks,» sacīja Jansons, piebilstot, ka vietām varētu būt cietis rapsis, bet par pārējām kultūrām varēs komentēt pavasarī.
Viņš piebilda, ka sniega kārta Vidzemē un Latgalē patlaban nav pietiekoša, lai droši aizsargātu sējumus pret zemo gaisa temperatūru atsevišķās vietās, kur gaisa temperatūru ir -28 līdz -30 grādi.
Jansons sacīja, ja tuvākajās dienās uzsnigs sniegs, turpmāk sējumi ziemos normāli, bet ir grūti pateikt, kā tos ir ietekmējis kailsals gada pirmajās dienās.
LLKC augkopības nodaļas vadītājs piebilda, ka patlaban sniega kārta Latvijā ir piecu un vairāk centimetru bieza, līdz ar to sals sējumiem patlaban nekaitē. Tā kā turpmākajās nedēļās sinoptiķi neprognozē atkusni, bet zemi pārklās sniegs, tāpat nav gaidāmas arī temperatūras svārstības, augi būs pasargāti.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Latvijas graudkopji pērn decembra beigās cerēja uz sniegu, jo iespējamā kailsala dēļ Vidzemē un Latgalē pastāv sējumu izsalšanas risks.