Valdība diez vai pilnībā apmierinās Ukrainas investoru lūgumu atlikt 2,7 miljonu eiro maksājumu valstij par «Liepājas metalurga» iegādi, svētdien vēstīja LTV raidījums «De facto», atsaucoties uz tā rīcībā esošu neoficiālu informāciju.
Raidījums: «KVV Liepājas metalurga» lūgumu atlikt maksājumu valstij pilnībā neapmierinās
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«KVV Liepājas metalurgs» īpašniekiem pērn bija jāveic otrais maksājums kreditoru klubam, kurā ietilpst arī valsts, kas 2013.gadā uzņēmuma vietā samaksāja 73 miljonu eiro kredītu. Decembra pēdējās dienās uzņēmuma akcionāri lūdza valdībai maksājumu atlikt uz diviem gadiem.
Ja valdība gribētu, varētu šo un nākamo maksājumu saņemt nekavējoties. Pērkot ražotni, pircēji valstij iesniedza bankas garantiju.
Naudu garantējusi Krievijas baņķiera Pjotra Avena «Alfa-bank» Ukrainas filiāle.
«KVV Liepājas metalurgs» īpašniekiem ir noguldījums šajā bankā. Pērn viņi valstij pieteica virkni lūgumu, kas ļautu uzlabot ražotnes stāvokli. Galvenais lūgums bija elektrības cenas samazināšana, bet viņi vēlējās arī bankas garantijas atcelšanu, lai depozītu it kā iepludinātu uzņēmumā, taču tas tika atteikts, jo «pasliktinātu valsts kā kreditora situāciju,» iepriekš atzina Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.
Metalurgā cer, ka valsts tagad bankas garantiju neizmantos.
«Tāds mehānisms pastāv, tomēr pirkuma līgumā ir arī citi, kas ļautu pusēm panākt kompromisu,» saka «KVV Liepājas metalurgs» vadītājs Igors Talanovs. Viņš gaida valsts pretimnākšanu, jo pagājušo gadu ražotne beidza ar astoņu miljonu eiro zaudējumiem.
Pēc pērn pavasarī piedzīvotā metāllūžņu cenu lēciena iepirkuma cenas tagad ir labvēlīgas. Taču būtiski samazinājušas cenas armatūras stieņiem, kas ir Liepājas rūpnīcas pamatprodukts.
«KVV Liepājas metalurgs» iesniedzis Valsts kasē biznesa plānu, bet par to jau uzdots daudz jautājumu.
Ministru kabinetā Ukrainas investoru lūgumu par maksājuma atlikšanu varētu skatīt otrdien.
Jāatzīmē, ka
saskaņā ar grafiku šā gada beigās akcionāriem valstij būtu jāsamaksā septiņi miljoni eiro.