Gan juridiski, gan tehniski Latvijas lidsabiedrībai «airBaltic» nav šķēršļu Eiropas Savienībā (ES) izmantot Krievijā ražotās lidmašīnas «Sukhoi Superjet», taču jārēķinās, ka to ekspluatēšana varētu prasīt papildu resursus, sacīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.
Viņš skaidroja, ka «airBaltic» Krievijā ražotās lidmašīnas nav neiespējami izmantot ES, tomēr tikai ar paša produkta sertifikātu nepietiek, jo papildus būtu jāveic saskaņošana par šo lidmašīnu apkalpošanu, piemēram, tehnisko apkalpošanu, un tas varētu sarežģīt tālāko formalitāšu veikšanu.
Šajā gadījumā lidaparāta sertifikācijas kārtību nenosaka ES attiecīgās normas, bet gan Krievijas divpusējā līguma ar Itāliju nosacījumi, kas šajā gadījumā ir augstākstāvošs juridiskais dokuments. Šāda kārtība izvēlēta, jo gaisa kuģi «Sukhoi Superjet 100» ražo Krievijas un Itālijas kopuzņēmums «Sukhoi Civil Aircraft Company» un sertifikācija produktam piešķirta ar divpusējo līgumu.
Gaisa kuģim «Sukhoi Superjet» ir Eiropas aviācijas drošības aģentūras (EASA) izdots «tipa sertifikāts», taču gaisa kuģa versija ar palielinātu darbības rādiusu jeb «long range» vēl nav EASA apstiprināta. Gaisa kuģis nav izgatavots ražošanas organizācijā, kas ir sertificēta atbilstoši regulas ES nosacījumiem. Atkāpjoties no šīm prasībām, var tikt izmantots Itālijas un Krievijas divpusējais līgums atbilstoši regulas nosacījumiem.
Kā norāda CAA vadītājs, kopumā tomēr lidojumderīgumu saistītos jautājumus regulē ES normatīvie akti.
Jautājumi par ārpus ES ražoto gaisa kuģu reģistrāciju ES ir izskatīti vairākās EASA rīkotajās standartizācijas sanāksmēs, kas ir domātas, lai visas ES dalībvalstis vienādi piemērotu regulu nosacījumus.
Jau ziņots, izskanējusi informācija par aviokompānijas «airBaltic» plāniem iegādāties Krievijā ražotās «Sukhoi» lidmašīnas. Lai gan kompānijas vadītājs Martinss Gauss apgalvo, ka tas būtu izdevīgas darījums, lēmums vēl nav pieņemts. Vispirms esot jāveic analīze, tomēr ir skaidrs, ka šīs lidmašīnas ir lētākas un tiktu piegādātas ar labākiem nosacījumiem, pauda Gauss. Viņš uzsvēra, ka nekāds lēmums vēl nav pieņemts. Aviokompānija par konkrēto lidmašīnu iegādi lems tikai pēc tam, kad Saeima pieņems lēmumu par investora piesaisti «airBaltic».
Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš iepriekš norādīja, ka gadījumā, ja lidsabiedrības valde un padome pieņems lēmumu pirkt Krievijas lidmašīnas, tas tiks vērtēts un izdarīti secinājumi. Ozoliņš gan uzsvēra, ka SM kā akcionārs nevar iejaukties lidsabiedrības komerciālajā darbībā.
Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) uzsver, ka nav pieņemama iespēja, ka «airBaltic» floti varētu papildināt ar Krievijā ražotajām lidmašīnām «Sukhoi». Šo civilo lidmašīnu ražotājs atrodas lielākā koncernā, kas ražo arī militārās lidmašīnas. Tādējādi varot teikt, ka netieši ar civilo lidmašīnu iegādi tiek palīdzēts attīstīt Krievijas militāro kompleksu, iepriekš norādīja apvienības pārstāvis, eiroparlamentārietis Roberts Zīle. «Ja pēc investora piesaistes «airBaltic» flotē neparādās «Sukhoi» lidmašīnas un investora ieguldītā nauda ir viņa paša, tad neredzam būtiskus iebildumus,» VL-TB/LNNK pozīciju klāstīja Zīle.
Bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) negatīvi vērtē iespēju «airBaltic» floti papildināt ar Krievijā ražotajiem «Sukhoi» lidaparātiem. Viņš norādīja uz citu aviokompāniju negatīvo pieredzi. Kompānijas, kas šos lidaparātus izmanto, ir spiestas vairāk tos remontēt, nekā ar tiem lidot. Problēmas esot arī ar rezerves daļu pieejamību. Šāda iespēja negatīvi vērtējama arī pašreizējās ģeopolitiskās situācijas dēļ.
Kā ziņots, valdība 19.novembrī, nolēma, ka pieņems SM izraudzītā vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa piedāvājumu ieguldīt līdzekļus aviokompānijā «airBaltic», kad Saeima būs devusi atļauju un kad valsts interesēs būs izdarīti grozījumi līgumā.
Saeima par 80 miljonu eiro aizdevumu aviokompānijai «airBaltic»' lems nākamajā sēdē pēc valsts budžeta pieņemšanas, proti, 3.decembrī.
Investora piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij jāiegulda 80 miljoni eiro. Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu.
