Eiropas Savienības piena tirgū turpinās iepirkuma cenu lejupslīde, kas nu jau visās 28 valstīs ir zemāka nekā pašizmaksa, līdz ar to dažu valstu piensaimnieki sākuši veidot pašpalīdzības fondus, kā arī risina sarunas ar vairumtirgotājiem par piemaksām - cerībā, ka tas palīdzētu noturēt nozari virs ūdens, teikts ES lauksaimnieku centrālās organizācijas un Eiropas Komisijas darba grupas «Piens un piena produkti» jaunākajā ziņojumā.
Kā norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra eksperte Silvija Dreijere, kura piedalījās darba grupā, situācija ES dalībvalstīs piena tirgū turpina pasliktināties.
Beļģijā, kur iepirkuma cena ir 27,5 centi, apzinoties periodisko lielo cenu svārstību, ražotāji sākuši nopietnu darbu pie pašpalīdzības fonda dibināšanas. Mērķis ir izveidot fondu 2016.gadā un trīs gadu laikā sakrāt finansējumu nākamajai krīzei. Fonda finansēšanā tiek mēģināts iesaistīt visus pārtikas ķēdes posmus - piena ražotāju, pārstrādātāju un vairumtirgotāju.
Vienlaikus Beļģijā panākta vienošanās ar vairumtirgotājiem, ka nākamo pusgadu tie piemaksās zemniekiem 2,7 centus par kilogramu piena. Piemaksa būs par vēsturisko daudzumu, kas veidojas no lielveikalos realizētā svaigpiena, sviesta un krējuma. Beļģijā pēc šogad notikušās ES piena kvotu atcelšanas piena ražošana ir palielinājusies par 0,5%, bet sakarā ar kvotu pārsniegumu maksājamā soda nauda ir 22 miljoni eiro.
Arī Itālijā zemnieki strādā pie pašpalīdzības fonda izveides. Tāpat šīs valsts zemnieki ļoti aktīvi iestājas par to, lai neievestu piena izejvielas siera ražošanai, bet gan ražotu sieru tikai no Itālijas piena. Vidējā piena iepirkuma cena gan Itālijā ir augstākā ES - 34,5 centi, tikmēr maksājamā soda nauda par kvotu pārsniegumu 30 miljoni eiro.
Tikmēr Baltijas valstīs joprojām ir zemākās iepirkuma cenas ES. Igaunijā tie ir vidēji 23,5 centi, Latvijā - 20,5 centi, Lietuvā - 20 centi par kilogramu piena. Igaunijā likvidēti jau 5% ganāmpulku, par Lietuvu šādu ziņu vēl nav. Savukārt Latvijā pagaidām oficiāli likvidētas tikai pāris piensaimniecības no apmēram 9000 ražotāju skaita, pārējām vidējais apgrozījums samazinājies par 31%, bet peļņa - par 77%. Tendencei turpinoties, nākamgad eksistēšanas problēmas būs vismaz 69% saimniecību, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra dati.
Briselē ES zemnieku darba grupa vienojusies kopīgā vēstulē EK, kur definētas galvenās prasības.
Īstermiņā - šogad paātrināti izmaksāt tiešmaksājumus un saistītos maksājumus pirms 1.decembra; atļaut šo maksājumu arī tiem piensaimniekiem, kuru pieteikumi vēl tiek administrēti; atdot piena kvotu pārsnieguma soda naudas piena nozarei.
Kā vidēja termiņa pasākums definēta korektāka tirgus informācija, jo ir aizdomas par spekulācijām tirgos. Tāpat aicināts palīdzēt jaunu tirgu meklēšanā, savukārt politisko lēmumu ekonomiskās sekas neatstāt tikai uz zemnieku pleciem.
Definēti arī ilgtermiņa pasākumi - palielināt atbalstu investīcijām saimniecībās, kā arī uzlabot menedžmentu, organizēt pārtikas piegādes ķēdes, kooperāciju un sadarbību. Nepieciešams atbalsts virzībai no lētas - kvantitatīvas - produkcijas uz kvalitatīvas produkcijas ražošanu ar augstu pievienoto vērtību, norāda ES piensaimnieki.
