Uz vienu no pēdējo gadu vērienīgākajām lauksaimnieku protesta akcijām, kas saistībā ar kritisko situāciju piensaimniecībā nākamnedēļ notiks Briseles centrā, ieradīsies vismaz 4000 Eiropas Savienības zemnieku, tostarp arī Baltijas delegācija vismaz 100 cilvēku sastāvā. Savukārt akciju īpaši skaļu darīs 1000 traktoru klātbūtne, informēja zemnieku pārstāvji.
Vēl nav zināms, vai pēc akcijas izdosies panākt finansiālu atbalstu arī Latvijas piensaimniekiem un cik liels varētu būt tā apmērs.
Kā ziņots, akciju nākamo pirmdien, 7.septembrī, organizē Eiropas lauksaimniekus vienojošā organizācija «Cop/Cogeca», akcentējot bezprecedenta situāciju piena, cūkkopības, lopkopības, augļu un dārzeņu nozarēs un pieprasot tūlītēju rīcību no atbildīgajām Eiropas Savienības (ES) institūcijām.
Viena no galvenajām prasībām, ko Briselē izvirzīs Latvijas lauksaimnieku pārstāvji, būs prasība atvēlēt atbalstam piensaimniecībā apmēram 700 miljonus eiro no kopējā ES lauksaimniecības rezerves fonda, kurā ikgadējās nodevas ieskaita arī Latvijas zemnieki un kurā tiek novirzītas arī soda naudas par pārsniegtajām kvotām.
Akcija samērota ar laiku, kad Briselē sāksies ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes ārkārtas sēde.
Iepriekš, 24.augustā, Briselē Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) tiekoties ar Eiropas lauksaimniecības komisāru Filu Hoganu, komisārs solījis, ka ārkārtas sēdes laikā tiks skatīts risinājums īpaši Latvijas piensaimniecības nozares atbalstam.
Savukārt šodien pēc valdības sēdes zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) žurnālistiem atteicās komentēt, kādu finansiālu palīdzību Latvijas piensaimnieki varētu saņemt no ES, bet ministrija valdību informējusi par piena nozares zaudējumiem, ar ko iepazīstināta arī ES.
Vaicāts, vai ES atbildei ir kādas indikācijas, Dūklavs atturējās komentēt, bet piebilda, ka «ir arī pozitīvas indikācijas».
Tikmēr «Zemnieku saeimas» valdes priekšsēdētāja vietniece COPA viceprezidente Maira Dzelzkalēja norādīja, ka Briselē tiks pieprasīta solidaritāte ar lauksaimniecības sektoru, mazinot Krievijas embargo izraisītās sekas, un godīga peļņas sadale visā pārtikas ķēdē.
«Šobrīd tikai 8% no cenas, kuru maksājam par maizi, un 20%, ko maksājam par gaļu, nonāk pie zemniekiem.
Tāpat lēmuma pieņēmējiem Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam un ministriem ir jāvienojas par pasākumiem, kas mazinātu cenu svārstības ilgtermiņā, kā arī par pasākumiem jaunu tirgu atrašanai,» sacīja Dzelzkalēja.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs norādīja, ka piena nozares pārstāvji vienojušies par kopīgu prasību - iekasētās soda naudas par pārsniegto piena kvotu jānovirza piena nozarei, lai kompensētu krīzes radītos zaudējumus un dotu iespēju pārstrukturizēties. Tāpat,
lai nozare tiktu galā ar naudas plūsmas problēmām, jāpalielina arī ES intervences cena,
jo tagad noteiktā intervences cena neatbilst faktiskajām ražošanas izmaksām.
Savukārt Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes locekle Mirdza Feldmane sacīja, ka zemniekiem ļoti svarīgi akcijā apliecināt, cik būtiska ir ES solidaritātes ievērošana, kompensējot Krievijas embargo radītās sekas. «Esam gandarīti, ka komisārs Hogans vairākkārt norādījis, ka kooperatīvi un ražotāju grupas ir tie, kuri jāatbalsta, tādējādi mazinot uz zemniekiem izdarīto spiedienu no mazumtirgotājiem, lai panāktu taisnīgumu pārtikas ķēdēs,» sacīja Feldmane.
Kā ziņots, saskaņā ar Zemkopības ministrijas aplēsēm
Krievijas embargo Latvijas piena ražotājiem nesis 50 miljonu eiro zaudējumus, savukārt lauksaimniecības un pārtikas eksportam nodarītie zaudējumi ir apmēram 140 miljoni eiro.
Piena iepirkuma cenas lejupslīde Latvijā sākās pērn rudenī, kas tika skaidrots gan ar Krievijas embargo piena pārprodukcijai, gan arī ar vispārējām tendencēm pasaules piena tirgos.
Tikmēr piensaimniecības sarežģītajā situācijā šogad var rēķināties ar vairāk nekā 43 miljonu eiro valsts atbalstu, no kuriem ciltsdarbam piešķirts 23,36 miljonu finansējums, 12,38 miljoni būs atbalsts par slaucamām govīm, bet 7,6 miljoni - Eiropas Savienības atbalsts.
