Latvijas piena nozares zaudējumi šā brīža tirgus situācijas un Krievijas embargo dēļ šogad varētu sasniegt 53 miljonus eiro, pirmdien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ikmēneša sapulcē teica Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Balode.
«Mēs esam sarēķinājuši, ka piensaimniecība šajā gadā zaudē 53 miljonus saistībā ar Krievijas embargo un vispārējo situāciju, kāda ir tirgū piensaimniecībā,» sacīja Balode, piebilstot, ka šāds zaudējuma apmērs piensaimniecības nozarē šogad būs tad, ja piena cenas saglabāsies pašreizējā līmenī un tiks pārdots tikpat daudz piena, cik pērn.
Viņa uzsvēra, ka piena lopkopība Latvijā patlaban ir uz izdzīvošanas robežas, tāpēc nav saprotams Ārlietu ministrijas (ĀM) lēmums noraidīt lauksaimnieku ministrijā iesniegto projektu «Kvalitātes standartu un ekonomikas rādītāju celšana piena lopkopībā Adžārijas autonomajā republikā, Gruzijā», kas varētu palīdzēt nozarei.
Savukārt ĀM Ekonomisko attiecību un attīstības sadarbības politikas departamenta Attīstības sadarbības politikas nodaļas vadītāja Anda Grīnberga sacīja, ka projekts ir saņēmis augstu punktu skaitu un nav pilnibā noraidīts, taču nepietiekamā finansējuma un lielā projektu pieteikumu skaita dēļ vairāki labi projekti šogad netiks realizēti, tomēr var pretendēt uz finansējumu nākamajos gados.
Viņa arī norādīja, ka projekti tiek veidoti ar mērķi nodot Latvijas kā partnervalsts pieredzi Gruzijā, Ukrainā un tālāk - Centrālāzijas valstīs. «Tā sadarbība ar Latviju [šīm] valstīm ir dažādās jomās, respektīvi, jomās, kas ir noteiktas šīm valstīm kā prioritātes, piemēram, reformas reģionālajā attīstībā, veselībā, sociālajā jomā un tajā skaitā arī lauksaimniecības jomā,» sacīja Grīnberga, piebilstot, ka šogad projektiem bija atvēlēts salīdzinoši neliels atbalsts - 70 tūkstoši eiro, bet iesniegtais projektu skaits krietni pārsniedza iespējas tos īstenot.
Grīnberga arī atzīmēja, ka ĀM strādā pie tā, lai šim mērķim katru gadu ĀM finansējums tiktu palielināts, bet tas notiek lēnām un pamazām.
Vienlaikus viņa piebilda, ka Zemkopības ministrijas un citas organizācijas interesē pieredzes plašāka nodošana valstīm, tāpēc ĀM aktīvi meklē iespējas Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu piesaistei, lai varētu realizēt lielākus projektus.
Savukārt LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs sēdē pauda, ka ĀM lielā mērā ir vainīga pie tā, ka piena nozare grimst. «Tad, kad [ārlietu ministrs] Edgars Rinkēvičs aizbrauca un Briseli un pateica, ka Latvija atbalstīs sankcijas, viņam no sākuma vajadzēja paprasīt, kādi Latvijai būs zaudējumi un ar šiem cipariem aizbraukt un lūgt segt šos zaudējumus,» sacīja Treibergs.
Viņš piebilda, ka iepriekš piešķirtais atbalsts piena nozarei - 7,7 miljoni eiro - ir niecīgs un piena lopkopji ir neziņā, cik ilgi varēs saglabāt ganāmpulkus un sankciju pagarināšana pret Krieviju situāciju vēl vairāk pasliktina.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs sēdē, atbildot uz lauksaimnieku jautājumu par to, kāda ir Latvijas nostāja saistībā ar ES paziņojumu par sankciju pagarināšanu Krievijai un Krievijas paziņojumu par sankciju pagarināšanu ES, teica, ka Latvija atbalsta ES nostāju.
Vienlaikus viņš piebilda, ka kopīgi ar satiksmes ministru ir lūdzis ārlietu ministru un Ministru prezidenti pastāvēt uz to, ka Latvija, Lietuva un Somija uz kopējo Eiropas valstu fona cieš visvairāk un arī atbalstam vajadzētu būt lielākam.
Dūklavs arī atgādināja, kas iespējas pretendēt uz papildu ES atbalstu ir atkarīgas no piena iepirkuma cenām jūnijā. Pēc viņa teiktā, ja piena iepirkuma cenas apstiprinās Latvijas pausto EK par situācija valsts piensaimniecībā, tad Latvija varēs pretendēt uz atbalstu, savukārt, ja piena iepirkuma cenas būs tādas, kas uzskatāmas par tirgus svārstībām nevis krīzi, uz atbalstu nevarēs pretendēt. «Valsts statistika ir vienīgie cipari, kas EK ir saistoši,» viņš piebilda.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien, 24.jūnijā, paziņoja par Krievijas sankciju pret ES, tostarp embargo lielākajai daļai pārtikas produktu importa, pagarināšanu par gadu.
Tāpat ziņots, ka saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā 2014.gada 1.jūlijā pret Krievijas enerģētikas, aizsardzības un finanšu sektoriem tika noteiktas ES sankcijas. Krievija uz tām atbildēja, 2014.gada augustā aizliedzot ievest lielāko daļu pārtikas produktu no ES.
LOSP ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionālā līmeņa lauksaimnieku konsultatīvā padome, kas apvieno 60 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk nekā 14 tūkstoši ražojošo lauksaimnieku.
