AS «KVV Liepājas metalurgs» trīs nedēļu laikā sagatavos un iesniegs valdībai turpmākās darbības biznesa plānu, aģentūru LETA informēja «KVV Liepājas metalurga» līdzīpašnieks Valērijs Krištals.
«KVV Liepājas metalurgs» pēc trīs nedēļām valdībai iesniegs turpmākās darbības plānu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Mums pilnīgi noteikti ir ilgtermiņa darbības plāni Latvijā, tāpēc tiks sagatavots scenārijs turpmākai darbībai,» norādīja Krtištals.
Patlaban tiek turpināts darbs uzņēmuma velmētavā, kas strādā pa nullēm un uz to tuvākajā laikā tiek liktas cerības. Velmētava turpinās darbu ar plānoto jautu - 90 000 tonnas velmējumu mēnesī.
Šonedēļ «KVV Liepājas metalurgs» nopircis vēl 20 000 tonnas sagatavju, lai nodrošinātu velmētavas darbu.
«Akcionāri ir gatavi turpināt darbu pa nullēm vai ar maziem mīnusiem, taču nevaram atļauties strādāt ar lieliem zaudējumiem, ko radītu tēraudkausēšanas cehs. Šomēnes vien tie sasniegtu divus miljonus eiro,» sacīja Krištals.
Viņš informēja, ka patlaban Ukrainas investori uzņēmumā jau ir ieguldījuši 55 miljonus eiro.
Krištals norādīja, ka patlaban ir atlaisti 150 darbinieki, taču kopējais atlaižamo skaits būs skaidrs pēc trīs nedēļām. «Jāpievēršas arī administrācijai, jo uzņēmumu iegādājāmies ar lielu administratīvo aparātu, kurā patlaban strādā 216 cilvēki,» sacīja Krištals.
Uzņēmuma līdzīpašnieks arī personīgi atvainojās atlaistajiem darbiniekiem.
Redzot pašreizējo situāciju AS «KVV Liepājas metalurgs», nepieciešams vērtēt, cik kvalitatīvs bijis «Liepājas metalurga» maksātnespējas process, šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta Panorāma» teica ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Viņa piebilda, ja uzņēmēji nepildīs savas saistības, būtu apsverama arī jaunu investoru meklēšana.
Kā ziņots, AS «KVV Liepājas metalurgs» spiesta sašaurināt ražošanu tēraudkausēšanas cehā, jo produkcijas pašizmaksa nenodrošina konkurētspēju ar līdzīgu metalurģijas uzņēmumu produkciju gan citās valstīs Eiropas Savienībā, gan citos pasaules reģionos, aģentūrai LETA sacīja «KVV Liepājas metalurga» valdes loceklis Igors Kovaļenko.
«Esam spiesti atzīt, ka galvenais iemesls ir augstais elektrības obligātās iepirkuma komponentes (OIK) īpatsvars no produkcijas pašizmaksas, kas, pēc mūsu aprēķiniem, veido aptuveni 12 miljonus eiro gadā, ja ražotne strādātu uz pilnu jaudu - 75 000 tonnu mēnesī. Mēs zinām, ka atbildīgā ministrija jau strādā pie šī jautājuma drīza risinājuma. Par lielu nožēlu mums jau šobrīd tomēr ir jāpārskata un jāiepauzē ražošanas plāni attiecībā uz jaudu palielināšanu un plānoto darbu trīs maiņās tēraudkausēšanas cehā,» skaidroja Kovaļenko.
Tas ir viesis zināmas izmaiņas arī plānos attiecībā uz darbinieku skaitu - uzņēmums spiests neturpināt sadarbību ar daļu no darbiniekiem. «Ceram, ka tuvāko mēnešu laikā jautājums par OIK ietekmi uz ražošanu tiks atrisināts un mēs varēsim palaist rūpnīcu uz pilnu jaudu un pieņemt klāt darbiniekus, kā bija iepriekš plānots. Mēs ļoti ceram uz pilsētas un valsts amatpersonu palīdzību, lai kādreizējais metalurģijas flagmanis atdzimtu pilnībā,» piebilda Kovaļenko.
Savukārt ekonomikas ministre otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja, ka vēl nesen Ekonomikas ministrija (EM) sarakstē ar AS «KVV Liepājas metalurgs» vadību apliecināja, ka ministrija turpina darbu pie obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atbalsta mehānisma izstrādes energoietilpīgiem uzņēmumiem, un nebija nekādu indikāciju, ka atsevišķus darbus «KVV Liepājas metalurgs» varētu pārtraukt.
«Ja tagad uzņēmums meklē dažādus iemeslus [sašaurināt ražošanu], tad es to uztveru kā mēģinājumu šantažēt valdību,» uzsvēra ministre.
Reizniece-Ozola pilnībā noraida uzņēmuma pret valdību un EM vērstos pārmetumus. «»KVV Liepājas metalurga» vadības rīcība liecina vai nu par neprofesionalitāti, vai mēģinājumu izspiest no valdības lielāku atbalstu, nekā kāds to var dot. Uzņēmums ir norādījis, ka tam nederēs EM patlaban apspriestais atbalsta mehānisms, bet «KVV Liepājas metalurgam» ir jāsaprot, ka EM izstrādā atbalsta mehānismu ne tikai konkrētajam uzņēmumam, bet visiem energoietilpīgajiem uzņēmumiem,» atzina ekonomikas ministre.
«KVV Liepājas metalurga» pārstāvji sarunās ir norādījuši, ka uzņēmumam ir nepieciešams pilns atbrīvojums no OIK pirmo darbības mēnešu laikā, tomēr, pēc ekonomikas ministres sacītā, valdība nevar pieņemt tādu lēmumu, kas mērķēts uz vienu uzņēmumu.
«Vēl pirms dažām nedēļām «KVV Liepājas metalurga» vadītājs Igors Kovaļenko sūtīja e-pastu, norādot, ka uzņēmums ir atsācis otra ceha darbību, un izteica pozitīvas darbības prognozes. Savukārt EM viņam apliecināja, ka turpina darbu pie OIK atbalsta mehānisma, un nebija nekādu indikāciju, ka atsevišķi darbi uzņēmumā tiek pārtraukti,» sacīja ministre.