Latvijas telekomunikāciju uzņēmumu «Lattelecom» un «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) līdzīpašniekam skandināvu koncernam «TeliaSonera» un Latvijas vadībai ir kopēji uzskati par telekomunikāciju tirgus attīstību, komentējot «Lattelecom» un LMT iespējamo apvienošanos, norādīja «TeliaSonera» Stratēģijas un biznesa attīstības nodaļas vadītājs, LMT padomes priekšsēdētājs Kennets Rodne (Kennet Rådne).
«TeliaSonera» ar Latviju ir kopēji uzskati par tirgus attīstību
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš atzina, ka «TeliaSonera» pārstāvji ir vienreiz klātienē tikušies ar martā atjaunoto Latvijas valdības darba grupu par «Lattelecom» un LMT pārvaldību, tostarp pārrunājot telekomunikāciju tirgus Latvijā tālāku attīstību.
Rodne pauda, ka telekomunikāciju biznesā svarīgākais jautājums ir saistīts ar savienojamību. «Kad runājam par labāko pieeju, mēs [uzņēmumā «TeliaSonera«] uzskatām, ka ir jāsakombinē atšķirīgie [telekomunikāciju] tīkli - fiksētais un mobilais,» viņš sacīja, piebilstot, ka «TeliaSonera» to ir izdarījusi jau vairākās valstīs.
Viņš uzsvēra, ka visa centrā jābūt klientam. «Kad mēs runājam par tām idejām un ko tās atnesīs klientiem un ko tās varētu atnest sabiedrībai, mums [ar darba grupu] ir tie paši uzskati. Tas ir tas, ko arī valsts grib, lai notiek,» teica Rodne.
Vienlaikus viņš minēja, ka «TeliaSonera» joprojām grib būt kontrolpaketes turētājs «Lattelecom» un LMT apvienošanās gadījumā, norādot, ka saistībā ar Latvijas valsts vēlmēm iegūt kontrolpaketi viņš dzirdējis citus komentārus.
Tāpat viņš atzina, ka «TeliaSonera» nav Latvijas valdībai izteikusi konkrētu piedāvājumu saistībā ar «Lattelecom» un LMT iespējamo apvienošanu. «Mēs nolēmām, ka ir jāvērtē iespējas,» sacīja Rodne, sīkākus komentārus par šīm iespējām gan nesniedzot.
Pēc Rodnes teiktā, «TeliaSonera» nav izvirzījusi termiņus, cik ilgā laikā darījumam jānotiek, vienlaikus atzīstot, ka abu uzņēmumu vērtība nākotnē var sarukt. «Tās nepaliek stiprākas pašas par sevi. Tas nozīmē, jo ātrāk kaut ko varat izdarīt, jo labāk,» teica «TeliaSonera» pārstāvis.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka LMT un «Lattelecom» valsts daļu pārdošanu valstī tiek diskutēts jau ilgi, taču vairākām valdībām vienoties tā arī nav izdevies. Iepriekšējās valdības triju ministru darba grupa bija izpētījusi iespējamos risinājumus, kā rīkoties ar valstij piederošajām LMT un «Lattelecom» kapitāldaļām, un atzinusi, ka abu kompāniju kapitāldaļu privatizācija īstermiņā nav nepieciešama, taču ir jāstiprina uzņēmumu sinerģija.
LMT un «Lattelecom» iespējama apvienošana tiek vērtēta kā viena no iespējām, tāpat diskutēts arī par iespēju atdalīt uzņēmumu īpašumā esošo infrastruktūru no biznesa un klientiem.
Vienlaikus Konkurences padome paudusi bažas, ka uzņēmumu apvienošana varētu radīt riskus konkurencei tirgū.
Tāpat ziņots, ka valdība šogad marta sākumā nolēma atjaunot darba grupu par LMT un «Lattelecom» pārvaldību. Darba grupai būs jārisina sarunas ar skandināvu koncernu «TeliaSonera» par «Lattelecom» un LMT kapitāla daļu pārvaldīšanu un minēto kapitālsabiedrību attīstību.
Darba grupai līdz 1.jūlijam jāizstrādā starpziņojums par abu uzņēmumu nākotni, savukārt līdz 1.septembrim jābūt gatavam gala ziņojumam.
«Lattelecom» piedāvā integrētus elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus, sniedz telekomunikāciju, tīklu projektēšanas un izbūves pakalpojumus, nodrošina datu pārraides un IT infrastruktūras risinājumus, interneta un kontaktu centra pakalpojumus, kā arī biznesa procesu ārpakalpojumus. «TeliaSonera» patlaban pastarpināti pieder 49% «Lattelecom» daļu, bet Latvijas valstij - 51%.
Savukārt LMT ir vecākais Latvijā strādājošais mobilo sakaru operators. Pašlaik operatora īpašnieki ir «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs» (23%), « Lattelecom» (23%), Latvijas valsts Satiksmes ministrijas personā (5%), kā arī «TeliaSonera» (49%).