Latvijas likumdošanas aktos joprojām nav risinājuma, kā cīnīties ar parādniekiem daudzdzīvokļu mājās, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam «Baltic Business Service» sacīja siltumapgādes uzņēmuma «Fortum Jelgava» («Fortum») valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa.
«Ja parādnieks ir juridiska persona ar atsevišķi stāvošu ēku, kurai ir viens īpašnieks, mēs siltuma piegādi vienkārši pārtraucam, un līdz ar to tālāk nepieaug arī parāds. Savukārt, ja parādi ir daudzdzīvokļu mājā, tad jūs paši labi zināt, ko nozīmētu atslēgt tai siltumapgādi – it īpaši, ja puse dzīvokļu ir maksājuši kārtīgi. Likumdošanā pagaidām nekāda risinājuma šai situācijai nav,» atzina Cimdiņa.
Pēc viņas teiktā, lai arī pašlaik Latvijā ir ieviesta tiešo norēķinu sistēma, Jelgavā tā pastāv jau sen. «Mums ir norēķinu attiecības ar katru dzīvokli, kuram mēs gatavojam rēķinu par siltumenerģiju. Tiklīdz mēs redzam, ka kādam klientam veidojas parāds, mēs viņam piedāvājam brīvprātīgu vienošanos par parāda segšanu kādā ilgākā termiņā. Tas dod to, ka mēs vismaz esam iepazinušies ar šā cilvēka situāciju un mums ir skaidrs, kā ar viņu sadarboties turpmāk. Ja šī vienošanās tiek noslēgta, tad tas arī ir jauns samaksas termiņš, un no parādiem mēs šo summu ņemam ārā. Protams, ir cilvēki, kuri šim piedāvājumam atsaucas, ir cilvēki, kuri neatsaucas. Ja no parādnieka puses nav nekādas reakcijas, tad seko tiesvedība. Līdz šim mums ir bijušas ierosinātas un ir aktīvas aptuveni 1900 prasības tiesā. Tas ir ļoti daudz. Sekmes tiesā ir dažādas – nav tā, ka nauda atpakaļ nāk vienmēr un ātri. Ir lietas, kur nekāda naudas kustība nenotiek pat 10 gadu. Tādēļ mēs arī
esam nolēmuši, ka mēs pamatā tomēr esam enerģijas ražotājs un ar šīm piedziņas lietām vairs tik aktīvi nedarbosimies.
Šogad mēs sākam sadarbību ar parādu piedziņas kompāniju «Lindorff«,» klāstīja «Fortum» vadītāja.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka
tiešie līgumi ar patērētājiem ir siltumapgādes biznesa riskantākā daļa.
«Lai siltumenerģiju saražotu un piegādātu ir vajadzīgi finanšu resursi un zināšanas, bet tur nav lielu risku. Taču norēķinu daļā ar daudzdzīvokļu mājām - saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu - riski ir milzīgi,» piebilda Cimdiņa.
Kompānijas klienti tai parādā ir aptuveni piecus miljonus eiro, un pārsvarā attiecīgo summu veido mājsaimniecību parādi. Tiesa gan, «Fortum» strādā arī Pērnavā un Tartū, taču tur parādi veido vien 50 tūkstošus eiro, iemesls - citādi likumdošanas akti.
Uzņēmuma vadītāja norādīja, ka
situācijas risināšanai būtu jāmaina daudzdzīvokļu mājas dzīves administrēšana.
«Ja iepriekš tas kaut kādā mērā bija namu pārvaldnieka pienākums, tad pēc grozījumu pieņemšanas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā ir pateikts, ka mājas administrēšana – lēmumu pieņemšana, ir pašu dzīvokļu īpašnieku pienākums. Savukārt siltumenerģijas un citu pakalpojumu sniedzēju pienākums ir pašiem komunicēt ar māju iedzīvotājiem – dzīvokļu īpašnieku kopību, kam nav juridiska statusa. Es pateikšu godīgi – tas ir vājprāts. Piemēram, Skandināvijā pastāv «condominium» sistēma, saskaņā ar kuru ēka ir juridiska vienība un īpašniekiem pieder nevis atsevišķi dzīvokļi, bet daļas šajā ēkā. Līdz ar to katrai ēkai kā juridiskai vienībai ir sava pārvaldes institūcija, kura pieņem lēmumus. Mums savukārt lēmumu pieņemšanā ēkā ir pati grūtākā lieta.
Tagadējā situācijā jebkādu sapulču sasaukšana un lēmumu pieņemšana nestrādā un, manuprāt, nestrādās nekad.
Turklāt tas attiecas ne tikai uz parādiem, bet arī uz ēku siltināšanas pasākumiem un jebko citu. Tas ir tāpat kā uzņēmumā – ja administrēšanas sistēmā ir bardaks, tad bardaks automātiski būs arī visur citur. Mums būtu jāmeklē cits risinājums,» klāstīja Cimdiņa.
Igaunijā esot izveidotas dzīvokļu īpašnieku biedrības. «Tas nozīmē, ka ēkai ir juridiska forma, bet nav jāmaina īpašumu reģistrācijas zemes grāmatās. Turklāt, ja sākotnēji šīs biedrības un to valdes bija brīvprātīgas, tad tagad tā ir ieviesta kā obligāta prasība, un gala termiņš tās izpildei ir 2016.gads. Otra puse šim jautājumam ir tā, ka parādnieku jautājums tad ir jārisina citiem šīs mājas dzīvokļu īpašniekiem un parādnieku kaimiņiem tas šķiet netaisnīgi. Vienlaikus tikpat netaisnīgi šīs problēmas ir pārlikt uz pakalpojumu sniedzēju pleciem, jo
agri vai vēlu tādā gadījumā to nāksies iecenot pakalpojuma cenā, un tāpat sanāks, ka maksāsim par kaimiņu,»
teica uzņēmuma valdes priekšsēdētāja.
«Fortum» pamatkapitāls ir 2,223 miljoni eiro - tā vienīgais īpašnieks ir Nīderlandes «Fortum Holding B.V.», liecina informācija datubāzē «Lursoft». Uzņēmums pērn, pēc neauditētajiem datiem, strādāja ar 23,9 miljonu eiro apgrozījumu un aptuveni divu miljonu eiro peļņu. Savukārt 2013.gadā kompānija strādāja ar 19,324 miljonu eiro apgrozījumu un 1,472 miljonu eiro peļņu.
