Lai gan jau janvāra sākumā bija jāsākas ilgi plānotajam Latvijas šprotu pirmo kravu eksportam uz Ķīnu, tas joprojām nav noticis. Zivrūpnieki uzskata, ka vainojama Ārlietu ministrijas neizdarība.
Ārlietu ministriju vaino, ka tās dēļ uz Ķīnu nav sācies šprotu eksports
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Īsti nezinām, kurš īsti ministrijā vai vēstniecībā ir atbildīgs, tomēr izrādījās, ka laicīgi nav pagarināts līgums, kas noslēgts starp Latviju un Ķīnu zivju tirdzniecības jomā. Diemžēl sarežģītajā situācijā, kad zivrūpnieki paši spējuši atrast jaunu noieta tirgu, bet valsts līmenī atlicis nokārtot tehniskas detaļas, tas nav izdarīts. Vajadzīgais sertifikāts ir, pagarinātā līguma - nav. Tā nav normāla attieksme, ja valsts grib saņemt nodokļus no eksporta,» aģentūrai LETA sacīja Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.
Savukārt AS «Brīvais vilnis» vadītājs Arnolds Babris atzina, ka notikušā dēļ uzņēmuma potenciālie zaudējumi ir 250 000 eiro ik mēnesi.
«Mums bija plāns sūtīt piecus konteinerus ar šprotu konserviem, katra konteinera vērtība ir apmēram 50 000 eiro. Tātad attiecīgie zaudējumi nepagarinātā līguma dēļ ir 250 000 eiro. Prece bija gatava, diemžēl to nāksies realizēt citur, protams, par zemāku cenu,» norādīja Babris.
«Maijā došos uz izstādi Ķīnā, bet tagad man nav nekā, ko parādīt iepircējiem. Nezinu, kura ir tā augstā amatpersona, kam bija jārūpējas par dokumentācijas sagatavošanu, bet tas tikai norāda uz joprojām apbrīnojamo birokrātiju un biznesa ignorēšanu,» sacīja uzņēmējs.
ĀM kategoriski noraida pārmetumus par neizdarību, kuras dēļ uz Ķīnu nav sācies šprotu eksports
Pārmetumi Ārlietu ministrijai (ĀM) saistībā ar neizdarību, kuras dēļ uz Ķīnu nav sācies šprotu eksports, ir pilnībā nepamatoti un neatbilst patiesībai, skaidroja ĀM preses sekretārs Ivars Lasis.
Lasis norādīja, ka minētie apgalvojumi un pārmetumi ministrijai ir klaji meli. «Starp Latviju un Ķīnu ir noslēgti vairāki divpusējās sadarbības līgumi, taču starp tiem nav līguma, kas būtu noslēgts starp abām valstīm zvejas produktu tirdzniecības jomā,» skaidroja ministrijas pārstāvis, piebilstot, ka jautājumi par pārtikas produkcijas eksportam nepieciešamo veterināro sertifikāciju, tajā skaitā sertifikātu pagarināšanu, ir Pārtikas un veterinārā dienesta un Zemkopības ministrijas atbildībā.
«Minētais jautājums nav Ārlietu ministrijas kompetencē,» skaidroja Lasis, piebilstot, ka ministrija pauž dziļu nožēlu, ka Zivrūpnieku savienība medijiem izplata nepatiesu un nepārbaudītu informāciju.
Tāpat Lasis informēja, ka no 3.-7.maijam zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) kopā ar Latvijas uzņēmēju delegāciju dodas vizītē uz Ķīnu, kur plānotas arī vairākas tikšanās, lai uzrunātu zivju, piena un gaļas produkcijas sertifikācijas procesu.
Kā ziņots, eksporta pakalpojumu kompānija «Sino Business Links Latvia» bija plānojusi janvāra sākumā uz Ķīnu sūtīt pirmo šprotu partiju. Kā iepriekš aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma līdzīpašnieks Jānis Arbidāns, ilgtermiņā apjomi tiek plānoti lieli - piegādāt kravas ik ceturksni vai ik mēnesi atkarībā no pieprasījuma.
Kā liecina informācija uzņēmuma mājaslapā, starp «Sino Business Links Latvia» klientiem ir tādi zīmoli kā «Cido», «Dobeles dzirnavnieks», «Brīvais vilnis», «Puratos Latvia», «Iecavnieks&Co», «Caps», «Mottra», «Abavas vīni», «Bujums», «Wilds Baltic», «Bio2You» u.c.
«Sino Business Links Latvia» sadarbības partneri Ķīnā lielākoties ir tirdzniecības centru operatori, pārtikas lielveikali un minimārketu ķēdes, kuros teju visa plauktos esošā produkcija ir ražota ārpus Ķīnas. Uzņēmums Latvijas produktus plāno izplatīt arī caur citiem kanāliem, piemēram, apakšizplatītājiem, ar kuru palīdzību tiek veidots savs produktu izplatīšanas kanāls, kā arī tiek izmantotas e-platformas, kas pēdējos gados Ķīnā ir ļoti populāras. «Sino Business Links Latvia» 2015.gada pavasarī Šanhajā plāno atvērt pārstāvniecību ar savu distribūcijas centru.