«Fortum»: nopietnākās problēmas siltumapgādē saistītas ar koģenerāciju

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka/LETA

Nopietnākās problēmas siltumapgādē Latvijā ir saistītas ar koģenerācijas sektoru, pastāstīja siltumapgādes uzņēmuma «Fortum Jelgava» («Fortum») valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa.

«Nopietnākās problēmas ir saistītas ar jautājumiem, kuros siltumapgāde saskaras ar koģenerācijas sektoru, un tas ir saistīts ar subsidētās elektroenerģijas nodokli (SEN) un koģenerācijas staciju darbību regulējošo likumdošanu. Pašlaik ir diezgan daudz prasību tiesās, kuras ir saistītas vai nu ar SEN likumu vai ar Ministru kabineta noteikumiem «Par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā«. Ja kādā no šiem tiesas procesiem tiesa lems par labu prasītājam, tad tās būtu labas pārmaiņas koģenerācijas sektoram, jo likums pašlaik ir par sliktu komersantam,» sacīja Cimdiņa.

Pēc viņas teiktā, pašlaik lielākajam skaitam koģenerācijas staciju uzstādītā elektriskā jauda ir līdz četriem megavatiem. No esošajām šādām stacijām obligātais iepirkums beigsies vēlākais 2019.gadā, un jaunuzbūvēto staciju skaits būs salīdzinoši mazs. «Tas visdrīzāk nozīmēs, ka mazā koģenerācija Latvijā ap to laiku arī beigs pastāvēt vai vismaz ļoti būtiski samazināsies,» prognozēja kompānijas vadītāja.

Vienlaikus viņa minēja, ka gaidāma ietekme uz obligātā iepirkuma komponenti (OIK), ja tiesvedības par SEN būs komersantiem pozitīvs lēmums. «Tiešā veidā šīs lietas nav saistītas, bet ietekme, protams, būs. Ja [ar] SEN ir iecerēts iekasēt ap 37 miljoniem eiro gadā, tad SEN atcelšanas gadījumā šī summa būs jāiekasē citādi. Pašlaik SEN kompensē OIK kāpumu, un bija iecerēts arī risināt maznodrošināto elektroenerģijas patērētāju jautājumu. Lieku līdzekļu, lai šīs problēmas risinātu, jau nevienam nav. Tādēļ valdībai būtu jādomā par kādu citu risinājumu,» teica Cimdiņa.

«Lai gan ja mēs atceramies, kādas ir gāzes cenas un cik daudz jauno koģenerācijas staciju atļauju ir anulētas, tad, iespējams, nākotnē OIK samazināsies pati, un SEN vairs nemaz nebūs tik svarīgs. Skatoties no citu valstu pieredzes, labs veids valsts budžeta līdzekļu papildināšanai ir lēmums brīdī, kad kādam resursam krītas cena, piemērot papildu nodokli, kas šajā gadījumā varētu būt dabasgāzes akcīzes nodoklis,» piebilda «Fortum» valdes priekšsēdētāja.

«Fortum» pamatkapitāls ir 2,223 miljoni eiro - tā vienīgais īpašnieks ir Nīderlandes «Fortum Holding B.V.», liecina informācija datubāzē «Lursoft». Uzņēmums pērn, pēc neauditētajiem datiem, strādāja ar 23,9 miljonu eiro apgrozījumu un aptuveni divu miljonu eiro peļņu. Savukārt 2013.gadā kompānija strādāja ar 19,324 miljonu eiro apgrozījumu un 1,472 miljonu eiro peļņu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu