Pēc minimālās nekustamo īpašumu darījumu summas paaugstināšanas termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai Latvijā būtiski sarucis nekustamo īpašumu pircēju skaits no ārvalstīm, pastāstīja Valsts zemes dienesta (VZD) sabiedrisko attiecību vadītāja Sandra Vīgante.
«Ja līdz 2014.gada 1.septembrim [kad stājās spēkā grozījumi likumā] tika realizēti vidēji 530 pirkuma darījumu mēnesī, kur pircējs bija ārvalstu fiziska persona, tad pēc 2014.gada 1.septembra - tikai vidēji 210 pirkuma darījumu mēnesī,» sacīja Vīgante.
Viņa informēja, ka pēc 2014.gada septembra, kad stājās spēkā izmaiņas Imigrācijas likumā, par summu robežās no 143 tūkstošiem eiro līdz 250 tūkstošiem ir notikuši kopumā 275 darījumi ar apbūvei paredzētajiem īpašumiem (neietilpst darījumi ar lauksaimniecības, mežsaimniecības un ūdenssaimniecības zemēm un būvēm), no kuriem vien 46 darījumus ir veikušas fiziskas personas ārvalstnieki.
Vīgante arī pavēstīja, ka ārvalstu fizisko personu darījumu, kuru vērtība pārsniedza 143 tūkstošus eiro, īpatsvars līdz 1.septembrim bija aptuveni 20-30% no visiem ārvalstnieku darījumiem, savukārt pēc 1.septembra ārvalstu fizisko personu darījumu, kuru vērtība pārsniedza 250 tūkstošus eiro, īpatsvars bija aptuveni 10%.
Viņa atzīmēja, ka nerezidentu pieprasītākās vietas ir labas kvalitātes dzīvokļi Rīgas un Jūrmalas centrā, galvenokārt jaunajos projektos, kā arī pieprasītas vietas ir Ozolnieki, Cēsis un Amatas pagasts, kur arī tiek iegādāti mājokļi jaunajos projektos.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka no 2014.gada 1.septembra stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā nosakot lielāku darījumu slieksni, no kura nerezidentiem var piešķirt uzturēšanās atļauju.
VZD ir valsts institūcija, kas pārzina zemes kā nacionālās bagātības un ar to saistīto objektu valsts uzskaiti un pārraudzību, lai nodrošinātu tās sekmīgu izmantošanu un aizsardzību. Dienesta darbību pārrauga Tieslietu ministrija.
