Biedrība «Zemnieku saeima» aicina tuvākajā laikā ieviest tiesisku regulējumu, kā rezultātā godīgi tiktu sadalīta piena pārdošanas cena starp lauksaimniekiem, piena pārstrādātājiem un tirgotājiem.
Zemnieku saeima: Jāievieš regulējums piena cenas sadalīšanai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā skaidro biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, patlaban Latvijā tieši lauksaimnieki piena produktu ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības ķēdē ir visneaizsargātākais posms un individuāli nevar cīnīties ar pārējo ķēdes dalībnieku diktātu. "Tādēļ ir nepieciešams tiesisks regulējums, kas attiecības ķēdes dalībnieku vidū sabalansētu. Kā vienu no risinājumiem piedāvājam iepriekš Vācijā pārbaudītu metodi - sadalīt veikala plaukta cenu starp iesaistītajām pusēm.
Lazdiņš atzīmē - kopš Krievijas pārtikas embargo ieviešanas 2014.gada augustā piena ražotāji ir piedzīvojuši strauju cenu kritumu aptuveni 38,5% apmērā. Ievērojama daļa piena ražotāju pagaidām turpina saimniecisko darbību, realizējot saražoto pienu pārstrādes uzņēmumiem zem pašizmaksas, savukārt piena un piena produktu cenas mazumtirdzniecības veikalos nav būtiski samazinājušās, kā rezultātā patērētāji turpina maksāt augstu cenu par produkciju.
«Svārstības piena lopkopības sektorā regulāri atkārtojas un nav godīgi ne pret lauksaimniekiem, ne nodokļu maksātājiem, ka ikreiz šādā situācijā zemniekiem pēc finansiāla atbalsta ir jāvēršas pie Latvijas valdības un Eiropas Savienībā (ES). Lai situāciju stabilizētu, mums kopīgi jāmeklē risinājumi situācijas uzlabošanai un ilgtspējīgu attiecību veidošanai lauksaimnieku, piena pārstrādātāju un tirgotāju starpā, kā rezultātā ieguvējam ir jābūt patērētājam,» uzsver Lazdiņš.
Lauksaimniecības sektoru regulēt un tādējādi pasargāt zemniekus no neadekvātām cenu svārstībām ir izvēlējušās daudzas augsti attīstītas valstis, tādējādi apliecinot savstarpējo izpratni un brieduma pakāpi pārtikas ķēdes dalībnieku starpā, norāda Lazdiņš.
Piemēram, Lielbritānijā pastāv piena ķēdes kodekss, kur ir noteikts, kā tiek aprēķinātas cenas dažādās situācijās un kādā laika periodā piena ražotājiem ir jāpaziņo par piena iepirkumu cenu maiņu. Līdzīgas cenu regulācijas metodes tiek īstenotas arī Beļģijā, kur tās ir pastāvošas un funkcionējošas.
Savukārt Vācijā kopš 1951.gada ir darbojies «Piena, piena produktu un tauku aprites likums», kura 20.pantā noteikts, ka piena cenas var regulēt. Tāpat, lai risinātu iepirkuma cenu svārstības piena sektorā, dažāda veida pasākumus īsteno arī ASV un Kanādā.
Jau rakstīts, ka Latvijas piensaimnieki nolēmuši nosūtīt vēstuli Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Filam Hoganam ar aicinājumu piešķirt papildu atbalstu piena ražotājiem no ES lauksaimniecības krīzes fonda.
Piensaimniecības sarežģītajā situācijā šogad var rēķināties ar vairāk nekā 43 miljonu eiro valsts atbalstu, no kuriem ciltsdarbam būs 23,36 miljonu finansējums, 12,38 miljoni būs atbalsts par slaucamām govīm, bet 7,7 miljoni - ES atbalsts.
«Zemnieku saeima» dibināta 1999.gadā un pārstāv vairāk nekā 900 biedrus, kas kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru zemes un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 4000 darbinieku.