Apsardzes uzņēmums: «Shēmotāju» dēļ no valsts iepirkumiem tiek izslēgti lielie nozares uzņēmumi

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens /

Apsardzes un drošības nozarē esošo «shēmotāju» dēļ no valsts iepirkumiem tiek izslēgti nozares lielākie uzņēmumi, intervijā aģentūrai LETA atzīst apsardzes uzņēmuma SIA «Koblenz drošība» valdes priekšsēdētājs Raivis Terinks.

Latvijā varētu nosaukt varbūt kādus četrus apsardzes nozares uzņēmumus, par kuriem ir pārliecība, ka tie nomaksā visus nodokļus un strādā caurskatāmi. Būtībā tie esot lielākie nozares uzņēmumi - «G4S Latvia», «Grifs AG», «Securitas Latvija» un «Koblenz drošība».

Terinks skaidro, ka «shēmotāju» dēļ, kas darbojas ēnu ekonomikā, nozarē ir tāda situācija, ka tie, kuri strādā godīgi, jūt spiedienu no vismaz puses apsardzes nozares tirgus dalībnieku gan uz privātā sektora klientiem, gan īpaši uz valsts iepirkumiem, jo valsts iepirkumos pasūtītāji kā būtiskāko kritēriju ir noteikuši zemāko cenu. Tad attiecīgi šajos

konkursos reālākas iespējas ir uzvarēt dažādiem «shēmotājiem», kuri, piemēram, optimizējas par mikrouzņēmumiem.

«Līdz ar to lielākie apsardzes nozares uzņēmumi no valsts iepirkumiem tiek izslēgti, paliekot ārpus konkurences. Sliktākais ir tas, ka valsts institūcijām, tostarp Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB), nav reāla instrumenta pret šo zemo cenu kā tādu,» atzīmē Terinks.

Piemēram, pagājušā gada beigās «Koblenz drošība» bijis viens nepatīkams gadījums, piedaloties iepirkumā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Latgales reģiona filiāles apsardzes pakalpojuma sniegšanai, kad konkursā uzvarēja uzņēmums, kurš piedāvāja ļoti zemu cenu. Latvijas Drošības biznesa asociācija, kuras biedrs ir

«Koblenz drošība», vērsās pie VID, savukārt VID centās asociācijas pārstāvjiem izskaidrot, kā šāda zemā cena ir iegūstama, veicot shēmas.

«Būtībā konkursā uzvarējušais uzņēmums apkrāpj valsti, norādot fiktīvus datus uz iepirkuma brīdi, bet pēc tam viņa datus vairs neviens nepārbauda,» atzīst Terinks.

Viņš gan atzīmē, ka VID vēl ir viena no tām valsts iestādēm, kas cenšas pārbaudīt pretendenta sniegtās izmaksas pakalpojuma sniedzēja datos, bet ir daudz tādu iestāžu, piemēram, pašvaldību uzņēmumi, izglītības iestādes, medicīnas iestādes, kurām apsardze ir viens no daudzajiem ārpakalpojumiem, un šīm iestādēm noteikti ikdienā nebūs laika, lai iedziļinātos šāda pakalpojuma sniedzēja uzņēmuma datos.

«Ņemot vērā, ka būs daudz tādu valsts un pašvaldību iestāžu, kuras nekontrolēs un neiedziļināsies, vai pretendents spēs nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu,

vajadzētu padomāt par metodoloģiju konkursa pretendentu izvērtēšanai,»

norāda Terinks.

Uzņēmums «Koblenz drošība» nodrošina fizisko apsardzi, piedāvā tehnisko apsardzi, veic tehnisko sistēmu uzstādīšanu un apkalpošanu, kā arī konsultācijas, kas saistītas ar drošības jomu, - sistēmu vai objektu drošības auditu.

«Koblenz drošības» apgrozījums pērn audzis par 15%. 2014.gada apgrozījums pārsniegs 3,4 miljonus eiro. Pagājušajā gadā par 16% uzņēmums palielinājis klientu portfeli.

«Koblenz drošība» 2013.gadā kāpināja apgrozījumu un audzēja peļņu, liecina «Firmas.lv» informācija. Uzņēmuma apgrozījums 2013.gadā bija 3,02 miljoni eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2012.gadā, kad apgrozījums bija 2,76 miljoni eiro. Tikmēr uzņēmuma peļņa 2013.gadā vairāk nekā divkāršojusies, sasniedzot 80 537 eiro, bet 2012.gadā uzņēmuma peļņa bija 30 048 eiro.

SIA «Koblenz drošība» dibināta 1996.gada 20.novembrī. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 30 735 eiro. «Koblenz drošības» īpašnieki ir Simona Deifta - 90,04% un Arnolds Koņevņikovs - 9,96%.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu