Decembrī pieauguši banku piesaistītie noguldījumi; kredītportfelis samazinājies

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Decembrī banku piesaistīto noguldījumu kāpums paātrinājies un bijis lielākais 2014.gada laikā, vietnē «makroekonomika.lv» raksta Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Savukārt kredītportfelis visai būtiski samazinājies, un arī kreditēšanas perspektīvas tuvākajā nākotnē nav iepriecinošas. Vidējā termiņā gan kreditēšanas aktivitāti arī Latvijā varētu veicināt vērienīgie Eiropas Centrālās bankas monetārās stimulēšanas pasākumi, prognozē ekonomists.

Decembrī kopējais banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu atlikums pieauga par 4%, kas bija straujākais mēneša kāpums pēdējo trīs gadu laikā, ja neskaita ar eiro ieviešanu saistīto ārkārtējo pieaugumu 2013.gada decembrī. Savukārt kopējais banku iekšzemes kredītportfeļa apjoms būtiski samazinājās, ko galvenokārt noteica atsevišķu liela apjoma īstermiņa kredītu dzēšana, kā arī slikto kredītu norakstīšana, kas raksturīga gada nogalei.

Strauji augot gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību noguldījumu atlikumam, kopējais banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu apjoms decembrī palielinājās par 363,3 miljoniem eiro. Tomēr bāzes efekts - 2013.gada decembrī bankās ieplūdušo latu ietekme - mazināja iekšzemes noguldījumu gada pārmaiņu tempu līdz 3,4%, tai skaitā mājsaimniecību noguldījumiem līdz 8%, kamēr nefinanšu uzņēmumu noguldījumu atlikums 2014.gada beigās bija par 4,3% zemāks nekā pirms gada, skaidro Purviņš.

Eirozonas rezidentu noguldījumi uz nakti Latvijas kredītiestādēs decembrī palielinājās par 4,1% un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu - par 18,9%, savukārt noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem saruka par 3,8%. Noguldījumu kāpuma iespaidu papildināja arī sezonāls skaidrās naudas daudzuma apgrozībā pieaugums, līdz ar to kopējā Latvijas ietekme uz eirozonas naudas piedāvājumu bija pozitīva, informē Purviņš,

Banku kopējā iekšzemes kredītportfeļa samazinājumu decembrī par 2,3% galvenokārt noteica kredītu norakstīšana un atsevišķu īstermiņa kredītu dzēšana. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikums saruka par 3%, bet kredīti mājsaimniecībām - par 1,6%.

Kredītu gada samazinājuma temps decembrī bija 7,1%,

tai skaitā nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem 9,6% un mājokļa kredītiem mājsaimniecībām - 6,7%.

Straujais noguldījumu pieaugums decembrī saistīts gan ar sezonālu ieņēmumu pieaugumu, tostarp valsts budžeta augsto izdevumu iespaidā, gan ar zināmu piesardzību tēriņos, saglabājoties augstai nenoteiktībai par ārējās vides attīstību. Gada pirmie mēneši varētu nest sezonālu noguldījumu sarukumu, savukārt turpmāk gaidāms vien mērens noguldījumu kāpums, prognozē centrālās bankas ekonomists.

Purviņš skaidro, ka, iekšzemes tautsaimniecības izaugsmei palēninoties un ģeopolitiskajai spriedzei saglabājoties,

joprojām nevar gaidīt vērā ņemamu kreditēšanas atkopšanos.

Lai gan bankas saskaņā ar decembra nogalē veikto banku kreditēšanas apsekojumu neplāno pastiprināt kredītu standartus uzņēmumu kreditēšanā, ekonomiskā situācija neļauj uzņēmējiem palielināt pieprasījumu pēc kredītiem. Savukārt attiecībā uz mājsaimniecību kreditēšanu kredītu standarti tiek pastiprināti saistībā ar Maksātnespējas likuma grozījumu pieņemšanu, līdz ar to arī samazinot potenciālo pieprasījumu pēc kredītiem. Perspektīvā kreditēšanas aktivitāti Latvijā pozitīvi gan varētu iespaidot Eiropas Centrālās bankas veiktie monetārās stimulēšanas pasākumi.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu