Ekspresintervija ar Valdi Dombrovski: kā praksē darbojas EK

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

TVNET viesojās Briselē, lai klātienē satiktu Eiropas Komisijas viceprezidentu Valdi Dombrovski un pārrunātu, kāpēc tiks ieviesti jaunie monetārās stimulēšanas pasākumi, noskaidrotu par jauno Vācijas likumu, kur no šā gada Latvijas transporta uzņēmējiem algas jāmaksā pēc Vācijas likumiem, un kā tiks atbalstīta Ukrainas ekonomika krīzes laikā.

Jaunie monetārie pasākumi Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomikas izaugsmes veicināšanai

Kā ziņojām, Eiropas Centrālā banka 22. janvārī paziņoja par jauniem monetārās stimulēšanas pasākumiem jau no šā gada marta līdz 2016. gada septembra beigām. Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska prāt, šie jaunie pasākumi ļaus stimulēt Eiropas Savienības ekonomisko attīstību.

Viņaprāt, šobrīd Eiropas Savienībā (ES) ir lēna ekonomiskā izaugsme un pastāv stagnācijas risks. Šā iemesla dēļ Eiropas Komisija (EK) ir sagatavojusi priekšlikumus: veicināt investīcijas, nopietni strādāt pie strukturālajām reformām konkurētspējas celšanai un uzlabot fiskālo disciplīnu ES valstīm kopumā.

Savukārt Eiropas Centrālās bankas (ECB) kompetencē ir jautājumi par inflāciju, un tā ir noteikusi mērķi noturēt ES inflāciju tuvu, bet zem 2%.

Ir daži vienreizēji faktori, kāpēc tiks ieviesti jaunie monetārās stimulēšanas pasākumi.

«Tie ir saistīti ar naftas cenas samazināšanos, turklāt, neņemot vērā energoresursu cenas, pašreizējā inflācija ir 0,7% līmenī. Tātad, krietni zem ECB minimālās inflācijas mērķa,» TVNET skaidro Dombrovskis.

ECB arī veiks papildu kvalitatīvos stimulēšanas pasākumus, iepērkot ES dalībvalstu valdību vērtspapīrus. Tādējādi iepludinās papildu līdzekļus valstu ekonomikā.

«Protams, tikai ar šādiem monetāriem pasākumiem nevarēs atrisināt ES strukturālās problēmas, kas savienības ekonomikā tiešām pastāv. Šie pasākumi nopērk laiku, lai dalībvalstis spētu veikt reformas un atrisinātu valsts strukturālās problēmas,» uzskata komisārs.

Viņš norāda, ka šādus monetāros pasākumus parasti asociē ar inflācijas pieaugšanas risku, bet šobrīd ES pastāv zems inflācijas procents, tieši tāpēc ECB šo problēmu risina. Tās mērķis - paaugstināt inflāciju ES.

No šā gada 1. janvāra gan tālbraucējiem, gan citiem ārvalstu uzņēmējiem, kas atrodas Vācijas teritorijā, jāmaksā algas pēc Vācijas likumiem

Dombrovskis šo situāciju vērtē kā sarežģītu. Ir bijušas domstarpības vairākām ES dalībvalstīm.

«Ir bijuši pārmetumi, ka maksāt algas pēc attiecīgās dalībvalsts algas nav pieņemami,» stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents.

Tomēr sīkāk komentēt šo problēmu viņš nevar. Viņaprāt, šis Vācijas jaunais likums ir jāizvērtē.

Ukrainas krīze - ES palīdzēs

Eiropas Savienība veiks makrofinansiālās palīdzības programmu Ukrainai. Šā gada maijā vai jūnijā Ukrainai piešķirs 1,8 miljardus eiro. Tomēr Eiropas dalībvalstu diskusijā tika runāts par lielāku palīdzību jeb lielāku piešķiramo summu. Un tā netika palielināta, jo ir saspringts grafiks.

«Nauda tiks pārskaitīta trīs daļās, katrā ap 600 miljoniem eiro,» skaidro Dombrovskis.

Nauda lielākoties ir nepieciešama strukturālajām reformām un valsts pārvaldības nostiprināšanai.

Bet, ja naudas Ukrainai trūks, Eiropas Savienība runās atkārtoti par papildu naudas piešķiršanu.

Turklāt šobrīd Ukrainā atrodas ES pārstāvji, kas izvērtē Ukrainas programmas izpildīšanu, kas iepriekš tika tai uzdota.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu