Baltijas valstu un Polijas parlamentu Eiropas Savienības (ES) lietu komiteju priekšsēdētāji sestdien apstiprināja gatavību sadarboties, lai atvienotu Baltijas valstu energotīklus no Krievijas ar mērķi garantēt enerģētisko drošību, informēja Igaunijas parlamenta pārstāvji.
Sanāksmē Igaunijas ziemeļrietumu pilsētā Narvā tika apspriesta nepieciešamība attīstīt vienotu gāzes tirgu šajā reģionā. Tika arī pozitīvi novērtēta pirmdien paredzētā sašķidrinātas dabasgāzes termināļa atklāšana Lietuvas ostas pilsētā Klaipēdā. Tikšanās dalībnieki konstatēja, ka terminālis samazinās atkarību no Krievijas gāzes monopoluzņēmuma «Gazprom» un uzlabos enerģētisko drošību visā reģionā.
Sanāksmē piedalījās Igaunijas parlamenta ES lietu komitejas priekšsēdētājs Kalle Pallings, Latvijas Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica, Lietuvas Seima Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Lins Balšis, Polijas Senāta (parlamenta augšpalātas) ES lietu komitejas priekšsēdētājs Edmunds Vitbrots un Polijas Seima (parlamenta apakšpalātas) ES lietu komitejas vicepriekšsēdētājs Andžejs Galazevskis.
«Baltijas valstu energotīklu desinhronizācija no Krievijas jau ir uzsākta. Augustā Eiropas Komisijai tika iesniegts finansējuma pieteikums trešā energosavienojuma uzbūvēšanai starp Igauniju un Latviju, kas jāpabeidz līdz 2020.gadam. Papildus tam būs vajadzīgi trīs energosavienojumi starp Lietuvu un Poliju,» sacīja Pallings.
Viņš sacīja, ka pirmais solis Igaunijas apgādes ar gāzi nodrošināšanai būs cauruļvada «Balticconnector» uzbūvēšana starp Igauniju un Somiju, bet pēc tam - reģionāla sašķidrinātās gāzes termināļa uzbūvēšana Somu līča Igaunijas vai Somijas pusē.
«Ir patīkami atzīmēt, ka Eiropas Padomē tika sperts solis uz priekšu gāzes savienojuma izveidošanā starp Igauniju un Somiju,» sacīja Pallings. Viņš piebilda, ka Eiropas Padomes šīs nedēļas lēmumi devuši Igaunijas uzņēmumiem drošību veikt investīcijas slānekļa naftas nozarē.
Parlamentārieši apsprieda arī ES un Krievijas attiecības un situāciju Ukrainā.
