Latvijas piensaimnieki cīnās ar dziļu krīzi - viņi spiesti pārdot pienu par cenu, kas ir par 30% zemāka nekā viena litra pašizmaksa. Tāpēc daudzi zemnieki būs spiesti kavēt rēķinu apmaksu vai lūgt bankas atlikt ikmēneša maksājumus. Valdības centieni kompensēt Krievijas embargo radītos zaudējumus ir tikai plāksteris, kas patieso zaudējumu apjomu nespēj nosegt, šovakar vēsta LTV «Panorāma».
Latvijas piensaimnieki spiesti pārdot pienu zem pašizmaksas (92)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kad augusta beigās Krievija slēdza savu robežu Latvijas pārtikas produktiem, Kandavas puses piensaimnieks Guntis Krūmiņš teica: «Krīzes nav, bet būs». Tagad tas ir piepildījies - «Lapsu» saimnieks spiests nodot pienu zem pašizmaksas.
Toreiz kooperatīvs «Māršava», kam Krūmiņš nodod pienu, vēl tikai meklēja jaunu noieta tirgu. Tagad tas ir atrasts - Tukuma pusē slauktais piens Latvijā nepaliek. «Iet piens uz Lietuvu, Poliju, demo kravas, uz Baltkrieviju, šoferi piena mašīnām saka, ka Lietuvā un Baltkrievijā pilns ar mūsu mašīnām, principā piens tiek izvests no Latvijas,» atzīst Krūmiņš.
Pagaidām «Lapsās» par piena litru saņem 21 centu, bet Eiropā cena ir 40 centu par litru.
Ja maksātu vismaz 30 centu, varētu izdzīvot, norāda piensaimnieks.
Kopš piena cena dramatiski kritusies, zemniekam jādomā, kā dzīvot tālāk. Govis neēd par trešdaļu mazāk, arī degviela nav lētāka un strādniekiem algas jāmaksā. «Lapsu» saimnieks skaidro, ka barība ir sagādāta, bet jebkādi attīstības projekti ir jāaptur, pat līdz pusei uzceltā vircas novietne tā arī netiks pabeigta, kamēr par pienu maksās tik maz.
Valdība reaģējusi, kompensācijām piešķirot 6 miljonus eiro. No šīs summas par savām 110 govīm «Lapsās» saņēma 4500 eiro, taču visa šī nauda jau iztērēta degvielā. Ministrs sola nākamo summu meklēt valdībā mēneša beigās.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs raidījumam sacīja: «Visi piensaimnieki un lauksaimnieki zina, ka mēs oktobra otrajā pusē dodamies uz Ministru kabinetu un runājam par šo jautājumu, par atbalstu, kādā veidā un cik lielā mērā būs iespējams sniegt.»
Tāpat šis kompensāciju jautājums tikšot skatīts Eiropas Savienības līmenī, bet
Dūklavs nevar pateikt, par kādām summām būs runa.
«Tā nauda tiek piešķirta par ciltsdarbu, par dzīvnieka saglabāšanu tiem zemniekiem, kam ir piena kvotas un kas nodod pienu pārstrādei,» skaidroja ministrs.
«Lapsu» saimnieks pateicas par to pašu, taču norāda, ka kompensācijās piešķirtā nauda nesedz visus zaudējumus. Daudz jūtamāks būtu atbalsts, ja piena ražotāji varētu iegādāties bezakcīzes degvielu. Viņam piešķirtā tūlīt būs iztērēta. Krūmiņš norāda, ka viņam pagaidām vēl izdodas nomaksāt rēķinus, bet ir piensaimnieki, kuri jau dodas runāt ar bankām par atliktiem maksājumiem.
«Kolēģi ir bijuši runāt, bet bankas durtiņas ir aiztaisījušas.
Nav uzticības piensaimniekiem,» pastāstīja Krūmiņš.
Līdzīgā situācijā ir arī Latvijas cūkkopji. Viņu zaudējumi jau pārsniedz vienu miljonu eiro un cenu kritums par gaļas kilogramu ir dramatisks.
Arī «Zemnieku saeima» izplatījusi aicinājumu jaunajai valdībai atcerēties lauksaimniekiem dotos solījumus saistībā ar Krievijas embargo.