Vēl līdz šā gada beigām veicami vairāki pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai, informē Finanšu ministrija (FM).
FM: Vēl šogad veicami vairāki pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šodien finanšu ministrs Andris Vilks piedalīsies Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, lai pārrunātu līdz šim paveikto ēnu ekonomikas apkarošanā un citus pasākumus, kas būtu virzāmi vēl līdz šā gada beigām, lai mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru.
«Ēnu ekonomikas īpatsvara mazināšana ir īpaši svarīga, lai ilgtermiņā veicinātu ekonomikas izaugsmi. Preventīvs darbs ar komersantiem, godīgo komersantu atbalsts, kā arī sabiedrības izglītošana par ēnu ekonomikas segmenta negatīvo ietekmi uz katra iedzīvotāja dzīvi ir priekšnosacījums tam, lai sabiedrība izprastu nepieciešamību saliedēti cīnīties ar šķēršļiem, kas traucē tautsaimniecības izaugsmei,» uzsver Vilks.
Kā būtiskākos līdz šim paveiktos pasākumus ēnu ekonomikas ietekmes mazināšanai var minēt saimnieciskās darbības veicēju (kuru pamatdarbība nav aizdevumu izsniegšana) izsniegto aizdevumu aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kā arī uzņēmumu valdes locekļu minimālās darba algas aplikšanu ar IIN. Tāpat būtisks pasākums bijis saimnieciskās darbības apturēšanas un vienkāršotās likvidācijas mehānisma iedarbināšana, liedzot fiktīvu uzņēmumu reģistrēšanas un izmantošanas iespēju krāpniecisku darījumu ķēdēs, kā arī ieviestās izmaiņas kases aparātu izmantošanas kārtībā.
Arī šogad izveidotā Ēnu ekonomikas apkarošanas padome, kurā darbosies valsts pārvaldes iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvji, ir nozīmīgs solis ceļā uz iesaistīto iestāžu sadarbības pilnveidošanu ēnu ekonomikas apkarošanā.
Turklāt FM sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un sociālajiem partneriem ir izskatījusi virkni pasākumu, kas būtu virzāmi vēl līdz šā gada beigām.
Kā būtiskākie uzdevumi, kuriem nepieciešama tālāka virzība, būtu valdes locekļu personiskās atbildības noteikšana par kapitālsabiedrības nokavētajiem nodokļu maksājumiem. Tāpat būtiska ir informācijas apmaiņas procesa uzlabošana starp finanšu iestādēm un VID, arī informācijas publiskošana par nodokļu maksātāju samaksāto nodokļu apmēru. Vēl viens ēnu ekonomiku mazinošs pasākums būtu iespēja nodalīt biedrību un nodibinājumu saimniecisko darbību no darbības, kam būs peļņas gūšanas mērķis. Tālāka virzība būtu nepieciešama arī informatīvās deklarācijas ieviešanai līzinga un kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem.
Izvirzot mērķus nākamā ēnu ekonomikas apkarošanas plāna izstrādei, galvenokārt būtu nepieciešamas uzsvērt nepieciešamību uzlabot un veicināt valsts iestāžu sadarbību ar tiem nodokļu maksātājiem, kas godprātīgi pilda nodokļu saistības, un maksimāli efektivizēt tos rīkus, kas ir vērsti pret fiktīvo komercdarbību un «aplokšņu algu» izmaksām.
FM sagaida arī turpmāku veiksmīgu sadarbību starp valsts un finanšu iestādēm, izstrādājot ēnu ekonomikas apkarošanas plānu nākamajam periodam, jo katrs priekšlikums ēnu ekonomikas apkarošanas procesā ir nozīmīgs tā pilnveidošanai.