Latvijas lielākie veikalu tīkli apliecinājuši gatavību turpināt tirgot Latvijā audzētos dārzeņus un augļus, savukārt Pārtikas un veterinārais dienests turpmāk pastiprinās kontroli saistībā ar importētās produkcijas kvalitāti, pēc šodien notikušās tikšanās ar Latvijas dārzeņu un augļu audzētāju organizācijām un lielo veikalu tīklu vadītājiem norādījis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Viņš atzina, ka kopš ziņas par paredzamo aizliegumu ievest Krievijā Polijā audzētos dārzeņus un augļus Latvijas dārzeņu audzētājiem ir bažas, ka veikalos varētu pieaugt Polijā audzēto lētāko dārzeņu un augļu īpatsvars, kas vietējos audzētājus nostādītu nevienlīdzīgā situācijā.
«Lielo tirdzniecības tīklu vadība apliecināja - neraugoties uz iespējamo cenu starpību, vietējo pārtikas ražotāju produkcija no veikalu plauktiem nepazudīs un pircējiem tiks atstāta iespēja izvēlēties starp Latvijas produktiem, kas varētu būt nedaudz dārgāki, un importēto, iespējami lētāko produkciju,» sacīja Dūklavs.
Vienlaikus viņš norādīja, ka Pārtikas un veterinārais dienests raudzīsies, lai importētā produkcija atbilstu visām pārtikas drošuma un kvalitātes prasībām. Tāpat Dūklavs aicināja tirgotājus sadarboties ne tikai ar Latvijas lielajiem dārzeņu ražotājiem, bet arī mazajiem, izvēloties to produkciju veikaliem reģionos.
Savukārt lielo veikalu ķēžu pārstāvji uzsvēruši, ka tirgotājiem ir ļoti svarīga sekmīga sadarbība ar vietējiem dārzeņu un augļu audzētājiem, jo Latvijas patērētājiem par mūsu valstī ražoto pārtikas produkciju ir liela interese un pēdējā gada laikā tā ir īpaši palielinājusies.
Arī dārzeņu un augļu ražotāju organizācijas šās dienas sanāksmes rezultātu atzina par pozitīvu, jo lielveikalu tīkli apliecinājuši vēlmi turpināt tirgot Latvijā ražoto produkciju. Latvijas ražotāji spēj konkurēt ikdienas tirgus apstākļos gan savstarpēji, gan ar citu Eiropas valstu ražotājiem, taču, ja pēkšņi kādu iemeslu dēļ Latvijā nonāk citur pasaulē ražota prece par dempinga cenām, konkurēt ar to ir ļoti grūti.
Tikšanās laikā tirgotāji un dārzeņu un augļu ražotāji bija vienisprātis, ka nepieciešams rīkot plašākas un kopīgi organizētas Latvijā ražoto dārzeņu un augļu, kā arī citu pārtikas produktu popularizēšanas kampaņas. Tāpat tirgotāji ar ražotājiem vienojās, ka nepieciešams uzlabot savstarpējo saziņu un turpmāk regulāri rīkot divpusējas apspriedes, lai varētu rast abpusēji izdevīgus sadarbības nosacījumus.
Kā «Nozare.lv» informēja ZM pārstāvji, analizējot Latvijas dārzeņu eksportu uz Krieviju un NVS valstīm, var secināt, ka Latvijas dārzeņi tiek eksportēti uz divām valstīm - Krieviju un Baltkrieviju. 2013.gadā kopējais dārzeņu eksporta apjoms sasniedza 6740 tonnas, un 95% no visas produkcijas tika eksportēti uz Krieviju.
Tikmēr 2014.gada pirmajos piecos mēnešos Latvija kopumā uz NVS valstīm ir eksportējusi 1300 tonnas, no kurām lielākā daļa nonākusi Krievijas tirgū. Vispopulārākie eksportētie produkti ir tomāti, burkāni, bietes, sīpoli un ķiploki.
Kā ziņots, «Nozare.lv» uzrunātie eksperti uzskata, ka Krievijas noteiktais Polijas dārzeņu importa aizliegums Latvijas ražotājiem nozīmē jau tā sīvās konkurences saasināšanos, savukārt pircēji varēs rēķināties ar cenu kritumu, bet vienlaikus - apšaubāmas kvalitātes produkcijas masveida ieplūšanu Latvijas tirgū.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe norādīja, ka lielākais risks Polijas dārzeņu pieplūdumā ir tas, ka no veikaliem varētu tikt izspiesta vietējā produkcija.
«Dārzeņi jāpārdod ātri, bet poļi ļoti labi māk tirgoties. Tas nozīmē, ka tiks atrasts abām pusēm labākais risinājums un apmierinātas būs gan veikalu ķēdes, gan piegādātāji. Diemžēl pastāv liels risks, ka visa iznākumā no veikaliem tiks izspiesti vietējie ražotāji, kuriem pieaugošā pašizmaksa jau tā ar grūtībām ļauj konkurēt ar lētāko masveida preci no Polijas,» atzina Gulbe.
Savukārt Latvijas pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure «Nozare.lv» atzina, ka patlaban grūti paredzēt, cik būtiski šis Krievijas lēmums ietekmēs Latviju, taču nav šaubu, ka daļa no Polijā izaudzētās ražas var nonāk Latvijas tirgū.
«Jautājums ir tikai, cik daudz. Tas būs atkarīgs no Polijas audzētāju biznesa stratēģijas un iespējām. Mēs gan ļoti ceram uz vietējo patērētāju lojalitāti, uzturā izvēloties lietot Latvijas sezonālos augļus un dārzeņus,» sacīja Šure.
Krievija ir lielākais eksporta tirgus Eiropas Savienībā audzētajiem dārzeņiem, Eiropas valstīm gadā uz Krieviju importējot 1,1 miljonu tonnu dārzeņu vairāk nekā 600 miljonu eiro vērtībā.
Kā ziņots, Krievija 30.jūlijā aizliegusi augļu un dārzeņu importu no Polijas. «Rosseļhoznadzor» paziņojumā teikts, ka Krievija 2013.gadā vien fiksējusi 916 Polijas kompāniju pārkāpumus attiecībā uz fitosanitāro dokumentu starptautiskajām prasībām.
