Bankās atsācies noguldījumu kāpums

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka / LETA

Pēc trīs mēnešus vērojamā samazinājuma jūnijā atkal pieauga kopējais banku piesaistīto iekšzemes uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu apjoms, vietnē «makroekonomika.lv» raksta Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Palielinājās arī iekšzemes noguldījumu gada kāpuma temps - tas sasniedza 9,9%.

Savukārt banku izsniegto kredītu atlikums jūnijā turpināja sarukt, joprojām mazinoties nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem, tomēr būtiski uzlabojoties kredītu gada samazinājuma tempam (par 1,2 procentpunktiem līdz 7,1%).

Uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumi jūnijā palielinājās par 0,7%, par 1,3% augot mājsaimniecību un par 0,3% - privātuzņēmumu noguldījumiem bankās. Mājsaimniecību noguldījumu gada kāpuma temps jūnijā veidoja 12,4%, bet privātuzņēmumu noguldījumu atbilstošais rādītājs - 10,2%.

Pievēršoties Latvijas devuma pārmaiņām eirozonas kopējā naudas rādītājā M3, Purviņš raksta, ka eirozonas rezidentu noguldījumi uz nakti Latvijas kredītiestādēs jūnijā palielinājās par 1,2% un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu - par 3,4%, bet noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem saruka par 3,2%. Augot arī skaidrās naudas daudzumam apgrozībā, kopējā Latvijas ietekme uz eirozonas naudas piedāvājumu bija pozitīva.

Jūnijā uzņēmumiem izsniegto iekšzemes kredītu portfelis saruka par 0,5% un mājsaimniecībām izsniegtie kredīti - par 0,6%, toties ceturto mēnesi pēc kārtas auga finanšu starpniecības uzņēmumu kreditēšana. Kredītu gada samazinājuma tempa rādītājs uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem jūnijā bija 5,7% un mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem - 8,8%.

Mērenā eksporta izaugsme līdz ar iekšzemes patēriņa stabilitāti arī turpmākajos mēnešos sekmēs uzņēmumu noguldījumu kāpumu, būtiski nemainot mājsaimniecību uzkrājumu līmeni. Līdz ar to banku piesaistītie noguldījumi gada skatījumā stabili augs, tomēr atsevišķos mēnešos iespējams arī to samazinājums, vērtē Latvijas Bankas ekonomists.

Latvijas banku reakcija uz Eiropas Centrālās bankas lēmumu par negatīvu procentu likmju noteikšanu noguldījumiem eirozonas centrālajās bankās pirmajā šī lēmuma darbības mēnesī vēl neliecināja par kreditēšanas tendenču maiņu, brīvos līdzekļus centrālās bankas vietā tām vairāk izvietojot ārvalstu bankās un valdību un privātuzņēmumu parāda vērtspapīros, nevis aizdevumos reālajai ekonomikai. Tomēr perspektīvā, bankām izsverot ienesīgumu un riskus, uzņēmumu kreditēšanas aktivizēšanās šķiet aizvien ticamāka, domā Purviņš.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Svarīgākais
Uz augšu