Gadījumā, kad uz vienas preces cenu zīmes norādīta šīs preces cena, piemēram, Igaunijā un Latvijā, kur cenas var atšķirties, šo cenu tieša salīdzināšana ir nekorekta, biznesa portālam «Nozare.lv» uzsver SIA «Stockmann» mārketinga vadītājs Juris Prančs.
Norādi par kādas preces atšķirīgo cenu Igaunijas un Latvijas tirgū uz vienas cenu zīmes pamanījis kāds mikroblogošanas «twitter.com» lietotājs, kurš apmeklējis Rīgā esošo universālveikalu «Stockmann». Novērojumu viņš publicēja savā «twitter.com» kontā: «https://twitter.com/HenrijsJodis/status/420871381320859648».
Pēc šī paziņojuma publicēšanas «twitter.com» vidē sākās neliela diskusija, kur daži «twitter.com» lietotāji mēģināja skaidrot Igaunijas un Latvijas cenu atšķirību vienai precei, piemēram, ar to, ka igauņu eiro ir vērtīgāki par Latvijas eiro, vai arī ar to, ka Latvijā daudz kas ir nepareizi, tostarp arī nodokļi.
Lai viestu skaidrību par vienas preces atšķirīgo cenu Igaunijā un Latvijā, kas norādīta uz preces cenu zīmes «Stockmann» veikalā, «Nozare.lv» sazinājās ar «Stockmann» pārstāvi.
«Igaunija ir cita valsts ar savu nodokļu politiku un savām izmaksām, kas veido cenu. Attiecīgi - tieša salīdzināšana šinī situācijā ir nekorekta,» teica «Stockmann» pārstāvis Prančs, sīkākus komentārus vairs nesniedzot.
Tikmēr Ekonomikas ministrija (EM) konkrēto gadījumu skaidrojot, norāda, ka preces un pakalpojumu cenas veidojas, pamatojoties uz vairākiem faktoriem, piemēram, darbinieku darba algas, nodokļi, izejvielu piegādes izmaksas, telpu nomas maksa, enerģijas cena, pircēju pirktspēja, uzņēmējdarbības vide, tirgus lielums vai patērētāju iepirkšanās tradīcijas.
Savukārt, vērtējot vienas un tās pašas preces cenas atšķirības viena veikalu tīkla veikalos dažādās valstīs, jāņem vērā vēl plašāks faktoru loks, kas ietekmē uzņēmuma darbību, norāda EM pārstāve Evita Urpena.
«Būtiski ir visi uzņēmuma izmaksas veidojošie un citi faktori, tai skaitā nodokļi, nomas maksas, veikala atrašanās vieta - centrā vai nomaļāk, konkurences intensitāte, kā arī iedzīvotāju iepirkšanās ieradumi. Tāpat jāņem vērā arī katra uzņēmuma izvēlētā cenu politika. Nereti lielveikali preču cenas nosaka, ņemot vērā preču grupas,» skaidro EM pārstāve.
Viņa atzīmē, ka tādējādi, ņemot vērā iepriekš minētos faktorus, veikals var izvēlēties vienas preces pārdot lētāk, otras dārgāk, bet saglabājot kopējo cenu grupas līdzsvaru. «Tā, piemēram, veikalā Rīgā var būt dārgāka beramā tēja un lētāka paciņās safasētā, bet Igaunijā var būt otrādi.»
Būtisks aspekts, kas ietekmē dažādu preču un pakalpojumu cenu noteikšanu, ir konkurence. Saskaņā ar Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju patlaban Baltijas valstu starpā nepastāv būtiskas konkurences vides atšķirības vai konkurences ierobežojumi, kas skaidrotu preču cenu atšķirības, piemēram, Rīgā un Tallinā.
«Jāatzīmē, ka atsevišķu preču cenu atšķirība Igaunijā un Latvijā jau ir bijusi novērota arī iepriekš,» piebilst Urpena. Savukārt patērētāju uzmanību šim faktam viņa skaidro ar to, ka no šā gada 1.janvāra abām valstīm cenas norādītas eiro, līdz ar to patērētājiem ir vieglāk un ērtāk veikt cenu salīdzinājumu.
Jau ziņots, ka no 15.janvāra lats pārstāja būt likumīgs maksāšanas līdzeklis, tādējādi turpmāk iedzīvotāji Latvijā par precēm un pakalpojumiem var norēķināties tikai eiro.
Iedzīvotāji iekrātos latus gan varēs apmainīt pret eiro arī turpmāk. Latus pret eiro mainīs Latvijas Pasta reģionālajās nodaļās līdz marta beigām, komercbankās - līdz jūnija beigām, bet Latvijas Bankā - bez laika ierobežojuma.
Ārpus Latvijas eirozonas nacionālās centrālās bankas bez maksas mainīs lata banknotes pret eiro pēc oficiālā kursa līdz šā gada februāra beigām. Maiņai noteikts ierobežojums - 1000 eiro katrai personai/darījumam vienā dienā.
Pāreja no latiem uz eiro notika saskaņā ar oficiālo kursu - viens eiro ir 0,702804 lati jeb 70,3 santīmi.