Lietuvas banka sūdzas Eiropas komisijai par Latvijā zaudētu 2,9 miljonu eiro aizdevumu. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns lūdza pārbaudīt tiesneša un maksātnespējas administratora saspēli. Tāpēc, iespējams, ministrs uzkāpa sprādzienbīstamai tēmai, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc Nacionālā apvienība (NA) viņu vēlas atsaukt no amata, ziņo TV3 raidījums «Nekā personīga».
Lūdz atcelt no amata
Kā ziņo raidījums, rīt beidzas septiņu dienu pārdomu periods, ko premjers bija paņēmis pēc tam, kad Nacionālā apvienība pieprasīja, no amata atcelt tieslietu ministru Jāni Bordānu. Kuluāros arvien vairāk sliecas domāt, ka premjers Bordāna demisiju neprasīs, jo, pirmkārt, nav pamata labi strādājoša ministra atsaukšanai, otrkārt, diez vai Ministru prezidents laistu garām iespēju iecirsties uz kārtējo nacionāļu ultimātu. «Nekā personīga» izpētītais materiāls saistībā ar Bordāna minēto gadījumu, kurā iesaistīti maksātnespējas administratori, liek domāt, ka
ministrs uzkāpa sprādzienbīstamai tēmai un tas ir viens no iemesliem, kāpēc kļuvis neērts.
Strīda iemesls - zemesgabals
Zemesgabali pašā Baltijas jūras krastā pierobežā Nidas ciemā arī ir galvenais strīda iemesls starp «Medicinos bank» un lietuviešiem piederošu firmu Latvijā. Taču metodes, ar kādām strīdu risina maksātnespējas administratori, kropļo godīgu maksātnespējas vidi Latvijā.
Notikumi sākas vēl trekno gadu karstumā Lietuvā. Nelielā «Medicinos banka» grupai lietuviešu uzņēmēju aizdod 2,9 miljonus eiro biodīzeļa rūpnīcas būvei. Par labu bankai ieķīlā zemes Latvijā. Īpašumus pārvalda Latvijā reģistrēta firma «Nida Invest». 35 hektārus pierobežā lietuvieši nopirka, lai spekulētu. Latvijas zemesgrāmatā ieraksta, ka bez bankas atļaujas ar šīm zemēm turpmāk neko darīt nedrīkst. Biodīzeļa projekts izgāžas, un tālākie notikumi bankai nes vienu nepatīkamu pārsteigumu pēc otra. Biodīzeļa rūpnīca bankrotē, un uzņēmējiem jāatdod bankai zemi Nidā.
Taču viņi nolemj banku atstāt bešā, klusām mākslīgi uztaisa firmas bankrotu un izdara to ar Latvijas maksātnespējas administratoru rokām.
Viņi paši sev piesaka maksātnespēju it kā 10 000 eiro parāda dēļ, un paši arī sastāda kreditoru sarakstu, kurā bankas nav. Pieteikumu uz tiesu atnes zvērināts advokāts Ainars Kreics. «Nida Invest» darbu sāk administratore Jeļena Vītola, un arī viņa bankai neko neziņo. Zemēm izsludina izsoli, un tikai tad banka uzzina, ka jau ir nokavējusi 6 mēnešu pieteikšanās termiņu. Tas nozīmē, ka viņu kredīta atgūšanas iespējas faktiski ir pazaudētas.
«Mēs bijām šokēti, ka hipotēku, kas ierakstīta zemesgrāmatā, var tik vienkārši ignorēt un administrators var to it kā nepamanīt. Kā valstī, kas ir Eiropas Savienībā, tas var tik viegli notikt?» neizpratnē ir bankas valdes loceklis Rolans Alekperovs.
Māna banku
Administratori turpina banku mānīt arī tālāk.
Situācijas atrisināšanai Jeļena Vītola iesaka sazināties ar juristu Alni Vītolu, kurš ir viņas vīrs. Viņš sola visu sakārtot un «iemidzina» bankas modrību.
Vītols e-pastus sūta no sveša, Krievijā reģistrēta Fedjas Fjodorova profila, kurus reizēm paraksta kā Alnis. Viņa telefonu klausoties, tāpēc viņš izvēlas piesardzīgu taktiku. Vītols jeb Fjodorovs raksta, ka viņa sievas lēmumu apstrīdēšana tiesā bankai neko nedos. Labāk izlīgt un samierināties ar naudas zaudēšanu. Viņa vārdi piepildās.
Liepājas tiesā tiesnese Inta Pūce sākumā faktiski atzīst banku par kreditoru, bet pēc mēneša to atkal noraida. Tikai tad bankas pārstāvji saprot, ka Latvijā ir apspēlēti.
Viņi paļāvās uz maksātnespējas administratori, bet tā darbojusies pret viņiem.
Atbildīga būs valsts
«Jeļena Vītola, mūsuprāt, nav tā lēmējpersona un, lai arī viņai ir dotas tikpat kā tiesas funkcijas, viņa rīkojas valsts vārdā un par viņas darbībām arī valsts atbildēs, taču ir jūtams, ka viņas darbības kontrolē kādi citi, augstāki spēki un viņa ir tikai izpildītājs,» norāda Lietuvas bankas pārstāvis.
Lietuvas vēstnieks Ričards Degutis Latvijā ir satraucies. Īsā laikā šis ir jau otrs skaļais gadījums, kad administratora un tiesneša lēmumu dēļ ir pamats runāt par Lietuvas investīciju aizsardzības līguma pārkāpumiem.
Tā, pamatojoties uz nesamaksātu 21 000 latu lielu parādu, Kurzemes rajona tiesa pirms diviem gadiem pasludināja miljonus vērtās veikalu ķēdes IKI īpašnieka «Pallink» maksātnespēju.
Tikai pēc ģenerālprokurora protesta tiesa lietu pārskatīja un maksātnespēju atcēla.
Amatpersonas solīja vainīgo tiesnesi disciplināri sodīt un maksātnespējas pazīmes pārskatīt, taču nekas no tā nav noticis.
«Parasti vēstniecība iesaistās nopietnās skaļās lietās, un tāda iepriekš bija IKI skaļā tiesvedība, un tagad grūtībās ar saviem parādniekiem nonākusī «Medicinos Banka». Mēs uzskatām, ka mums jāaizsargā uzņēmēju intereses. Un es gribu uzsvērt, ka abos gadījumos mēs esam saņēmuši sapratni no Latvijas augstākajām amatpersonām,» raidījumam norāda Lietuvas vēstnieks Latvijā.
«Medicinos bank» lietas zemūdens akmeņus pēta Ģenerālprokuratūra.To ierosināja Bordāns.
Uzreiz pēc viņa aktīvas iesaistīšanās šajā lietā arī sekoja partijas biedru lēmums viņu izslēgt no tēvzemiešiem un lūgt premjeru Bordānu atcelt arī no tieslietu ministra amata.
Šobrīd Latvijā darbojas vairāk nekā 300 maksātnespējas administratoru, kuriem sertifikātus izsniedz un anulē nozares asociācija.
Valsts šo funkciju pirms vairākiem gadiem tieslietu ministra tēvzemieša Gaida Bērziņa laikā atdeva pašiem administratoriem.