"Maxima Latvija" pērn provizoriski apgrozījusi 568 miljonus eiro jeb 399 miljonus latu bez pievienotās vērtības nodokļa, un tādējādi kompānijas provizoriskais apgrozījums salīdzinājumā ar 2010.gadu palielinājies par nepilniem 7%. Savukārt "Rimi Latvia" veikalu apgrozījums pērn sasniedza 545 miljonus eiro jeb 383 miljonus latu bez pievienotā vērtības nodokļa . Pret iepriekšējo gadu veikalu pārdošanas apjoms visiem "Rimi" veikaliem Latvijā kopumā palielinājies par 3,7 %, bet identiskiem veikaliem (bez jaunatvērtajiem) sarucis par 0,9 %.

"Rimi" pārstāve Dace Valnere DB skaidroja, ka pieaugums galvenokārt saistīts ar inflāciju. Gadu iepriekš "Rimi Latvija" saskaņā ar   "Lursoft"  datiem strādāja ar 391,8 miljonu latu neto apgrozījumu.  Kopumā "Rimi Baltic" neto apgrozījums 2011. gadā sasniedzis 1117 miljonus eiro jeb 785 miljonus latu, kas ir vairāk nekā pirms gada, kad apgrozījums bija 1085 miljoni eiro jeb 763 miljoni latu.

Pieaugumu nodrošina paplašīnāšanās

"Maxima Latvija" vadība iepriekš skaidroja, ka apgrozījuma pieauguma lielāko daļu nodrošinājusi "Maxima" veikalu tīkla paplašināšanās. "Savukārt tās svarīgs cēlonis bija Latvijas ekonomikā notikusī stabilizēšanās, kas mūs pamudināja piecās pilsētās visos Latvijas reģionos veikt kopsummā 19,6 miljonu latu investīcijas un arī radīt 375 jaunas darba vietas. Tādējādi kopumā aizvadītajā gadā iezīmējās vairāki pozitīvi procesi – gan valstī, gan mūsu uzņēmumā,"  DB uzsvera "Maxima Latvija" vadītājs Gintars Jasinsks. Patlaban "Maxima" tīklā Latvijā ir 136 veikali.

"Rimi Latvia" pagājušajā gadā atvēris trīs jaunus veikalus, bet vēl četri "Rimi" lielveikali rekonstruēti atbilstoši jaunajam lielveikalu konceptam, kā arī viens "Rimi" lielveikals Bauskā rekonstruēts, paplašināts un pārveidots par "Rimi" hipermārketu. Kopumā pērn investīcijās "Rimi Latvia" ieguldījis vairāk nekā 10 miljonus latu.

Cīņa par pircēju turpinās

"Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais iepriekš 2011.gadu mazumtirdzniecībā raksturoja kā stabilu mērenas izaugsmes gadu. «Bez radikālām izmaiņām tirgus dalībnieku struktūrā esošie turpināja sīvu konkurences cīņu par pircēju, kuru maciņos naudas bija aptuveni tikpat, cik pērn. Tirgus pieaugums lielā mērā notika ne tik daudz uz pārdoto preču apjoma, bet gan uz inflācijas rēķina,» secinājis Turlais.

Par 0,8% apgrozījumu pērn izdevies palielināt arī šogad plašu publicitāti guvušajam veikalu IKI un "Cento" operatoram "Palink", kam gada sākumā tika pasludināta maksātnespēja. "Palink" pagājušo gadu pabeidzis ar 105,6 miljonu eiro jeb 73,53 miljonu latu apgrozījumu. "2011. gads "Palink" ir bijis izaicinājumu pilns, tomēr veiksmīgs. Uzņēmumam ir izdevies nostabilizēt savu pozīciju tirgū, kā arī palielināt gan apgrozījumu, gan pircēju skaitu,» skaidroja "Palink" rīkotājdirektore Dace Zundure.

Izvērtējot 2011. gadu nozarē, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis DB atzina, ka lielākais tirgotāju izaicinājums pēdējos divos gados bijis sabalansēt cenu pieaugumu ar reālo pirktspēju. 2011. gadā piedzīvotais cenu kāpums nozarē nav bijis pārsteigums, tas esot adekvāts norisēm pasaulē un valstī kopumā. Pērn pārtikas apgrozījums turpināja nedaudz palielināties, taču pārtikas preču apgrozījumu faktiskajās cenās galvenokārt noteica inflācija – iedzīvotāji īpaši nepalielināja pārtikas produktu patēriņa apjomus.