Līdz ar to «airBaltic» pēc papildu ienākumu gūšanas apjoma ierindojas 13.vietā starp pasaules aviokompānijām, liecina aviācijas analītiķu «IdeaWorks» apkopotā informācija.

Aviokompāniju papildu ieņēmumi, kas ietver tādas lietas kā maksājumus par bagāžu, apdrošināšanu, iespēju iepriekš rezervēt sēdvietu, ēdieniem un dzērieniem lidmašīnā u.c., dažām aviokompānijām sasnieguši 30% no kopējiem ieņēmumiem, bet «airBaltic» šajā jomā pamazām tuvojas 15% atzīmei no kopējiem aptuveni 230 miljonus latu lielajiem ieņēmumiem.

Tiesa gan, neskatoties uz visai solīdo «airBaltic» procentuālo papildu ieņēmumu bāzi, pagaidām Latvijas lidsabiedrība vēl arvien izdod vairāk naudas nekā ieņem, un 2011.gadā zaudējumi, pēc «airBaltic» izpilddirektora Martina Gausa sacītā, būs pārsnieguši 60 miljonus latu, raksta «Dienas Bizness».

Tomēr pasaulē, īpaši ASV, ir piemēri, kad prasme no pasažieriem paņemt papildu naudu par dažādiem pakalpojumiem ļāvusi tikt laukā no finanšu bedres ne vienai vien aviokompānijai. Par šo ieņēmumu pionieri Eiropā var saukt īru zemo cenu lidsabiedrību «Ryanair», kas ik pa laikam nāk klajā arī ar tādām idejām kā maksa par tualeti lidmašīnā vai iespēju lidot stāvus, toties lētāk.

Taču arī «airBaltic» nākuši ar vairākām papildu ienākumu gūšanas idejām, ko ieviesuši vieni no pirmajiem pasaulē, piemēram, ar iespēju lidojuma laikā iegādāties priekšapmaksas biļešu vaučerus nākamajiem lidojumiem, iznomāt «Apple iPad», nosūtīt rozes sev tuvam cilvēkam.

Iegādājoties īpašo «airBaltic» un «Samsonite» ceļojuma bagāžu, iespējams gadu nemaksāt bagāžas nodevu, kas parasti ir 20 eiro (14 lati). Tiesa gan, pārdodot šos īpašos koferus, «airBaltic» maksu par bagāžu no konkrētā pasažiera jau iegūst priekšapmaksas veidā, jo šī kofera cena atkarībā no izmēra svārstās no 169 līdz 181 eiro (118 līdz 127 latiem).

Viens no nesenākajiem «airBaltic» jaunievedumiem šajā jomā bija automašīnu «Mini Cooper» tirgošana lidojuma laikā. Akcijai sākoties decembrī, līdz februāra sākumam «airBaltic» bija notirgojis jau sešus šīs automašīnas rezervēšanas vaučerus, laikrakstu informēja «airBaltic» korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags.

«Sadalot uz visiem mūsu pasažieriem, papildu ieņēmumi no viena pasažiera pērn pārsniedza 12 eiro (8,4 latus), atsevišķos mēnešos pat 15 eiro (10,5 latus). Šo ieņēmumu kāpums ir ļoti straujš, jo 2007.gadā viens pasažieris par dažādām papildu iespējām tērēja vien nedaudz vairāk kā divus eiro (1,4 latus),» stāsta Vanags, piebilstot, ka kompānijas ideja papildus aviobiļešu tirgošanai ir darboties kā ceļojumu lielveikalam.

«Mēs ļoti lepojamies, ka »airBaltic« lidojumu punktualitātes ziņā 2011.gadā nominēta kā punktuālākā aviokompānija Eiropā, taču mēs piedāvājam pasažieriem iespēju iegādāties arī apdrošināšanu 24 eiro (16,8 latu) vērtībā, ka viņa lidojums tiešām notiks laikā vai mēs atmaksāsim biļetes vērtību. Varētu teikt, ka pasažierim ir iespēja par savu naudu ar mums saderēt, ka lidojums būs laikā,» piebilst Vanags.

Skatoties globāli, visas aviokompānijas kopā 2011.gadā no papildu ieņēmumiem guvušas 32,5 miljardus ASV dolāru lielus ieņēmumus. Analītiķi neizslēdz, ka drīzumā šie ieņēmumi var sasniegt pat 100 miljardus dolāru gadā.

Pasaules «Top 3» aviokompānijas pēc gūto papildu ieņēmumu apjoma ir «Allegiant» ar 29% no kopējiem ieņēmumiem, «Spirit» - 23%, «Ryanair» - 22%.