«airBaltic» pārstāvju skatījumā, «Veriko» nemaz nevēlas saņemt ap 3000 latu parāda samaksu un arī BAS vēlas, lai tiktu atzītas par maksātnespējīgām.

«airBaltic» pārstāvji tiesā lūdza BAS maksātnespējas pieteikumu noraidīt, kā arī atzīt to par nepatiesu un izbeigt BAS maksātnespējas lietu.

«Veriko» advokāts Raivo Sjadme gan pārmeta «airBaltic» iespējamu nelikumīgu naudas līdzekļu izšķērdēšanu, lūdzot sākt par to kriminālprocesu. Viņš sacīja, ka tad, ja «airBaltic» vēlas samaksāt BAS parādu «Veriko» pašu BAS vietā, tam nepieciešama finanšu ministra un Satiksmes ministrijas atļauja.

Savukārt BAS pārstāvji tiesas sēdē atstāstīja dinamiskos mēģinājumus samaksāt BAS parādu «Veriko», kas noslēgušies ar strīdus naudas summas iemaksāšanu glabāšanā notāram. «airBaltic» pārstāvji sacīja, ka «Veriko» naudu var saņemt jebkurā brīdī, tāpēc strīdus parāds uzskatāms par samaksātu. Viņi arī piedāvāja naudu samaksāt tiesas sēdē, lai parādsaistības tiktu dzēstas. Sjadme sacīja, lai «airBaltic» uz tiesas galda uzrāda naudu, tad viņš lems, vai to pieņemt. Viņš pauda sašutumu par šo amorālo «airBaltic» piedāvājumu, sakot, ka uz to neatbildēs, jo skaidras naudas darījumi starp juridiskām personām ir aizliegti.

Lietas izskatīšana turpināsies ar debatēm.

Kā ziņots, BAS šodien Rīgas rajona tiesā atzina «Veriko» iesniegto maksātnespējas pieteikumu, sakot, ka šāds parāds ir, tas nav nokārtots un šīs saistības BAS nav iespējams izpildīt.

BAS pārstāvis Viktors Tihonovs savos paskaidrojumos sacīja, ka BAS faktiskā maksātnespēja radusies, jo valsts un «Latvijas Krājbanka» rupji pārkāpušas pagājušā gada oktobrī noslēgto vienošanos, kas paredz piedziņas darbības veikt ne ātrāk par 2012.gada 31.decembri, un jau pērn novembrī pārņēmusi bankā ieķīlātās «airBaltic» akcijas. Tāpat pārņemti BAS debitoru parādi, un tādējādi atņemti visi lielākie BAS aktīvi, bez kuriem nav iespējams veikt nekādas darbības.

Tihonovs sacīja, ka BAS nespēj nokārtot konkrētās vairāk nekā 3000 latu saistības pret «Veriko». Turklāt formāli saskatāma vēl viena maksātnespējas pazīme - nespēja kārtot saistības, kam iestājies termiņš, tādējādi maksātnespējas pieteikums būtu jāsniedz pašām BAS. Ar to gan izlemts nogaidīt līdz šīs lietas izskatīšanai.

Tihonovs arī apliecināja, ka BAS Rīgas apgabaltiesā cēlušas prasību saistībā ar «Latvijas Krājbankā» ieķīlāto akciju atsavināšanu. Viņš atzīmēja, ka BAS līdz pagājušā gada novembrim piederēja 224 000 «airBaltic» akciju, kā arī uzņēmums veicis ap 45 miljonu latu aizdevumu lidsabiedrībai un tās finanšu stāvoklis bija labs.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā «airBaltic» piedāvāja BAS vietā samaksāt parādu par brokeru pakalpojumiem, kura dēļ «Veriko» maksātnespēju pieprasījusi. Tiesa arī pieaicināja «airBaltic» ieinteresētās personas statusā BAS maksātnespējas lietā.

Parāda summa ir 3600 latu.

Iepriekš «airBaltic» pārstāvji tiesā apgalvoja, ka jau piektdien pārskaitījuši uz «Veriko» kontu 3600 latu, vienlaikus «Veriko» pārstāvis Raivo Sjademe uzrādīja bankas apliecinājumu, ka naudas summa kontā nav ieskaitīta, un izteica minējumu, ka «airBaltic» kā valsts akciju sabiedrība, kura strādā ar zaudējumiem un ir parādniece, nemaz nedrīkst izmatot līdzekļus šādiem mērķiem, tāpēc tiesībsargājošās institūcijas šo pārskaitījumu ir fiksējušas un, iespējams, «nauda ir ģenerālprokuratūrā».

Rīgas rajona tiesa BAS maksātnespējas lietu ierosināja 9.janvārī. Par administratoru ierosināts iecelt Valdi Levkānu.

Jau ziņots, ka pēc AS «Latvijas Krājbanka» darbības apturēšanas Latvijas valsts no bankas pilnvarnieka par akciju nominālvērtību 224 000 latu iegādājās 47,2% «airBaltic» akciju, kuras bija ieķīlājis aviokompānijas privātais akcionārs BAS. Latvijas valsts savu rīcību skaidroja ar lidsabiedrības privāto akcionāru neizpildītajām saistībām.

BAS īpašnieki ir Bertolts Fliks un «Taurus Asset Management Fund Limited».

Pēc «Firmas.lv» datiem, 2007.gadā reģistrētās SIA «Veriko» 100% īpašnieks kopš pērnā augusta ir Luksemburgā reģistrētā «Aerienne Services Group S.A.». Iepriekš uzņēmuma īpašnieku skaitā bijuši gan Aivars Sjademe, gan advokāts Raivo Sjademe.

Pērn jūlijā portāls «Pietiek» vēstīja, ka ievērojama «airBaltic» akciju daļa no BAS pārgājusi SIA «Veriko» īpašumā vai arī īpašnieku mainījusi daļa BAS kapitāldaļu.

R.Sjademe šādas ziņas portālam tolaik nevis noliedza, bet atteicās no komentāriem par iespējamo darījumu un tā iemesliem. «Es šo jautājumu nekomentēšu. Lūdzu, neapvainojieties, tas nav nekas pret jums personīgi vērsts, bet šīs darbības veicu kā privātpersona un neko nekomentēšu. Ja jūs man jautātu par advokātu kolēģijas darbu, par advokātu ētikas komisijas darbu, tad es esmu gatavs sniegt interviju. Tik tiešām ļoti interesanti, bet es šo jautājumu nekomentēšu,» R.Sjademe paziņoja «Pietiek.com».

Savukārt dienu vēlāk R.Sjademe speciālā paziņojumā informāciju par iespējamo darījumu jau kategoriski noliedza: «Informēju, ka »Veriko« nav iegādājies uzņēmuma »airBaltic« akcijas, kā arī nav iegādājies daļas uzņēmumā BAS. Nekādas pārrunas par šāda darījuma iespēju nav notikušas, un daļu iegādes piedāvājums »Veriko« nav saņemts.»

Ziņas par iespējamo «airBaltic» akciju īpašnieka maiņu tolaik atteicās komentēt arī «Snoras» bankas īpašnieka Vladimira Antonova pārstāvis un «Latvijas Krājbankas» vadības padomnieks Antons Fiļimonovs. Viņš šīs ziņas ne noliedza, ne apstiprināja.

«airBaltic» konsolidētie zaudējumi 2010.gadā bijuši 35,9 miljoni latu, bet apgrozījums - 204,4 miljoni latu, kas ir par 11,6% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas «Lursoft» informācija.

2011.gada 11 mēnešos kopumā «airBaltic» pārvadājusi 3,15 miljonus pasažieru, kas ir par 5% vairāk nekā 2010.gada attiecīgajā periodā.

«airBaltic» ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju. «airBaltic» flotē ir 34 lidmašīnas - sešas «Boeing 737-500», astoņas «Boeing 737-300», divas «Boeing 757-200», desmit «Fokker 50» un astoņas «Bombardier Q400Next Gen».