Pētījumu veicis Finanšu inovāciju izpētes centrs un auditorkompānija «PricewaterhouseCoopers» (PwC), aptaujājot 700 banku, regulatoru pārstāvjus un citas ar nozari saistītas personas 58 valstīs.

Pētījumā secināts, ka eiro sabrukums iespaidotu bankas ne tikai Eiropā, bet visos svarīgākajos pasaules reģionos. Baņķieri visā pasaulē - ASV, Kanādā, Ķīnā, Argentīnā un Austrālijā - eiro krīzi ievieto risku augšgalā.

Pirmās sabrukuma sekas būtu lieli kredītu zaudējumi, kas aptaujā ierindoti otrajā vietā, kam seko finansējuma krīze ar ierobežotu banku likviditāti un kapitāla pieejamību.

Situāciju sarežģī pastiprināta politiskā iejaukšanās un banku nozares regulas. Lai gan regulējuma iniciatīvas ir paredzētas, lai rastu risinājumu banku krīzei, tās ir arī papildu izmaksas un darbības, kas bankām sarežģī iespējas nodrošināt kredītu pieplūdi ekonomikai.

Pastāv arī bažas par banku spēju iziet no krīzes pašu spēkiem - vāja korporatīvā pārvaldība un risku vadība noslēdz šī saraksta desmitnieku. Strauji pieaudzis uzņēmējdarbības turpināšanas risks (kas no 21.vietas 2010.gadā pakāpies līdz 12.vietai pērn), t.i., banku sistēmas spēja izdzīvot vadošo finanšu institūciju bankrota gadījumā.

«Aptaujas kopaina ir ļoti drūma. Tā ilustrē trauslās banku sistēmas apsēstību ar galvenajiem draudiem un nenoteiktību,» sacīja aptaujas redaktors Deivids Lassels.

PwC banku nozares konsultāciju partneris Endrū Grejs sacīja, ka bankas ir acīmredzami noraizējušās par draudiem, ko rada pastāvīgā eirozonas nestabilitāte, kā arī turpmākiem kredītu ierobežojumiem un nenoteiktību, ko radījušas nepārtrauktās regulatora izmaiņas.

«Šajā situācijā daudzām bankām būs grūti ģenerēt atbilstošu atdevi no to uzņēmējdarbības. Bankas būs spiestas pārveidot savu uzņēmējdarbības modeli, kā arī neizbēgams šķiet darba vietu samazinājums visā sektorā, jo tās cenšas samazināt izmaksas,» teica Grejs.

PwC Latvijas uzņēmuma revīzijas pakalpojumu partnere Ilandra Lejiņa komentēja, ka arī Latvijas bankas ir ļoti atkarīgas no eirozonas stabilitātes un ar to saistītajiem riskiem.

«Latvija kopš krīzes sākuma ir pieredzējusi lielas bankas nacionalizāciju, stabilitātes ietekmēšanas mēģinājumus, izmantojot uzticamības graušanu, un patlaban norisinās vēl vienas bankas maksātnespējas process. Līdz šim Latvijas banku sistēma ir spējusi tikt galā ar tai uzliktajiem pārbaudījumiem, bet nākotnē visām bankām ir jāpievērš uzmanība korporatīvās pārvaldības stiprināšanai, lai atgūtu un saglabātu sabiedrības uzticību,» teica Lejiņa.

Respondenti tādos reģionos kā Latīņamerika, Āfrika, Āzija un Tālie Austrumi savas izredzes vērtēja pozitīvāk nekā Ziemeļamerikā un Eiropā, pateicoties spēcīgākai izaugsmei, tomēr viņi jūtas mazāk pasargāti no globālā banku nozares satricinājuma. Tāpat aptauja parādīja, ka pieaug bažas par Ķīnas nākotnes izredzēm, jo tās ekonomika palēninās un bankas saskaras ar pieaugošo spiedienu.