Rīgā dzīvojošie uzskata, ka siltums šogad tiek patērēts mazāk salīdzinoši siltākas ziemas dēļ. Tāpēc viņi bija cerējuši samazinājumu redzēt arī savos ikmēneša rēķinos.

Savukārt «Rīgas siltuma» informācijas daļas vadītāja Jana Roze LNT ziņām skaidroja: «Jāņem vērā, ka ne tikai aukstais laiks, bet arī vēji, mitrums ļoti ietekmē siltuma rēķinus, un līdz ar to arī tie ir nedaudz augstāki, salīdzinot ar pagājušo gadu.»

Pie tam janvārī, sadārdzinoties energoresursu cenām, ir pieaugusi arī siltumenerģijas cena, skaidroja uzņēmumā.

Proti, ja līdz šīm tā bija 37,14 lati par megavatstundu (MWh), tad tagad - jau 42,16 lati. Visiem patērētājiem siltums tiek piegādāts par vienādu tarifu, un maksu par siltumu iespējams samazināt, vienīgi veicot ēku siltināšanu.

«Pats būtiskākais ir veikt energoefektivitātes pasākumus, kas ir ēku siltināšana, izmainot ēkas siltumfizikālās īpašības, kā arī mainot mājas siltummezglu regulējumus, kas dod iespēju arī ekonomēt,» sacīja «Rīgas siltums» mācību centra vadītājs Valdis Vāravs.

Tikmēr uzņēmuma «Rīgas namu pārvaldnieks» valdes loceklis Ivo Lecis raidījumam izteicās, ka, jo ātrāk iedzīvotāji pieņems lēmumu par ēkas siltināšanas pasākumiem, jo ātrāk tas atspoguļosies rēķinos.

Teorētiski pastāv iespēja par vēsākajiem dzīvokļiem, piemēram, tiem, kas atrodas mājas augšstāvā vai tā malās, kuros temperatūra ir zemāka, maksāt mazāk. Taču praktiski iedzīvotājiem par šādām lietām vienoties esot grūti, tāpēc viss esot atkarīgs no nama apsaimniekotāja.

«Rīgas pilsētbūvnieka» ekonomiste Gunta Gusare komentēja: «Ja mēs redzam, ka mājas apkures izmaksas ir augstākas virs vidējā, notiek izpēte un siltumenerģijas sistēmas regulēšana.»

Par patērēto siltumenerģiju valstī joprojām nav vienotas aprēķinu metodikas, tāpēc praksē ieviesusies liela aprēķinu veikšanas dažādība, informēja LNT ziņas.

Tieši šāda neskaidrība vairo iedzīvotāju aizdomas par izsniegto rēķinu pareizību. Tas savukārt daļu no iedzīvotājiem attur no pienākuma maksāt rēķinus, un viņiem veidojas parādi.