32% Latvijas mājsaimniecību nav neviena apdrošināšanas polise, bet 25% ir viena. 18% mājsaimniecību ir vismaz divas polises, 16% - trīs vai četras, bet 9% ir vairāk nekā četras apdrošināšanas polises.

Igaunijā un Lietuvā šie dati ir izlīdzinātāki. Igaunijā 22%, bet Lietuvā 24% mājsaimniecībām nav nevienas apdrošināšanas polises. Viena polise uz mājsaimniecību Igaunijā ir 24%, bet Lietuvā 28% aptaujāto.

Vienādi daudz (23%) mājsaimniecību abās Latvijas kaimiņvalstīs ir divas apdrošināšanas polises. Savukārt 24% Igaunijas un 20% Lietuvas mājsaimniecību ir trīs līdz četras apdrošināšanas polises. Mazāk nekā Latvijas, Igaunijas un Lietuvas mājsaimniecībās ir vairāk nekā četras apdrošināšanas polises - attiecīgi 6% un 5%.

Kā norādīja "Ergo" valdes loceklis Baltijā Deniss Sazonovs, citās Eiropas valstīs uz vienu mājsaimniecību ir vidēji piecas līdz septiņas dažādas apdrošināšanas polises. Viņš arī atzīmēja, ka iedzīvotāji tikuši aptaujāti par visām iespējamajām polisēm, tādēļ šajā skaitā ir arī OCTA polises.

Pētījuma dati arī liecina, ka Baltijas iedzīvotāji, ja būtu iespējams, kā primāro izvēlētos īpašuma apdrošināšanu - Latvijā tie būtu 63% mājsaimniecību, Igaunijā - 58%, Lietuvā - 56%. Otra populārākā apdrošināšana Latvijas iedzīvotājiem būtu veselības (60%), bet Igaunijā un Lietuvā tā būtu KASKO - attiecīgi 41% un 50%.

Trešā izvēle Latvijas iedzīvotājiem būtu KASKO polises, kuras izvēlētos 36% mājsaimniecību, bet Igaunijas (38%) un Lietuvas (44%) mājsaimniecībām - dzīvības apdrošināšana. Tas pētījuma veicējiem licis secināt, ka uzkrāšanas kultūra Latvijā attīstās lēnāk nekā kaimiņvalstīs.

Sazonovs klāsta, ka 56% pētījuma respondentu atbildējuši, ka viens no galvenajiem iemesliem polises iegādei bijusi drošības sajūta, bet 24% Latvijā atzinuši, ka apdrošināšanas polisi iegādājušies kredītiestādes prasību dēļ. Tomēr Latvijā, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, apdrošināšana vēl nav starp trīs motivējošākajiem faktoriem un netiek vērtēta kā pašsaprotama lieta.

Runājot par iztērētajiem līdzekļiem, Sazonovs vēsta, ka Latvijā 61% mājsaimniecību tērē līdz 200 latiem gadā, bet aptuveni puse no tiem - tikai līdz 100 latiem gadā.

Pētījums veikts šogad decembra pirmajā nedēļā, aptaujājot 3826 respondentus Latvijā, Lietuvā, Igaunijā.