Tiek pieprasīts, lai nekavējoties tiktu sākts dialogs starp Latvijas valsti un mazākuma akcionāriem, informēja akcionāru pārstāvji.

Pieprasījumus Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), ekonomikas ministram Artim Kamparam (V), tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam (V), ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim (V) un PA nosūtījuši starptautiskie investīciju fondi "Amber Trust", "KJK Fund", "Firebird Republics Fund", "Firebird New Russia Fund", "Firebird Avrora Fund", kā arī "East Capital" un "East Capital Asset Management AB" savu Krievijas un Austrumeiropas fondu vārdā.

Mazākuma akcionāru skatījumā, viņu tiesības nepārtraukti tiekot pārkāptas, tāpēc, lai aizstāvētu savas tiesības, viņi lūguši arī ASV, Zviedrijas un Beļģijas valdību palīdzību pret Latvijas valsti

par divpusējo investīciju aizsardzības līgumu pārkāpšanu un iesniegs sūdzību Eiropas Komisijā (EK).

Vērsīsies EK

Latvijas valsts noslēgtie līgumi ar minētajām valstīm nodrošinot, ka investoru ieguldījumi no šīm valstīm netiks tieši vai netieši nacionalizēti. Ministru prezidents tiek arī informēts, ka "Parex bankas" mazākuma akcionāri vērsīsies EK, informējot par iemeslu ierosināt pārkāpuma procedūru pret Latvijas valsti par Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos noteikto pienākumu nepildīšanu.

Vēstulēs ārvalstu valdībām mazākuma akcionāri lūdzot sākt starptautisku investīciju strīdu risināšanu, lai no Latvijas valsts saņemtu kompensāciju par "Parex bankas" mazākuma akcionāru ieguldījumiem.

"Mēs saprotam, ka Latvijas valsts ieguldītos līdzekļus ir jācenšas atgūt, taču tas nevar kalpot par attaisnojumu Latvijas valstij vai "Parex bankas" vadībai, lai pārkāptu mazākuma akcionāru tiesības.

Mēs faktiski esam zaudējuši savu ieguldījumu vērtību, kopš Latvijas valsts pārņēma "Parex banku" 2008.gada nogalē.

Savu klientu vārdā ieguldījumu fondi pieprasa, lai akcionāru tiesības tiktu ievērotas atbilstoši ES direktīvām un Latvijas Republikas Satversmei," savā paziņojumā uzsver mazākuma akcionāru pārstāvji.

Ignorē tiesības lemt par pamatkapitālu

Kā piemēru savu tiesību pārkāpumiem mazākuma akcionāri min to, ka valsts esot ignorējusi akcionāru ekskluzīvās tiesības lemt par pamatkapitāla palielināšanu un iegādāties jaunās emisijas akcijas. Minēto mazākuma akcionāru daļa "Parex bankā" laika gaitā ir samazināta no aptuveni 8% līdz 2%.

Par prettiesisku tiek uzskatīta arī "Parex bankas" aktīvu nodošana jaunizveidotajai AS "Citadele banka", kas ticis darīts bez nepieciešamās "Parex bankas" akcionāru piekrišanas.

Ārvalstu valdības savukārt informētas arī par vairākiem mazākuma akcionāru skatījumā necaurspīdīgiem aktīvu pārdošanas darījumiem, kurus īstenojusi "Parex bankas" vadība, piemēram, par "Parekss Līzings" pārdošanu, kas it kā notikusi būtiski zem uzņēmuma patiesās vērtības.

Iesniedz prasību tiesā

Saistībā ar "Parekss līzings" pārdošanu mazākuma akcionāri "Parex bankas" vārdā Rīgas apgabaltiesā esot iesnieguši prasību par zaudējumu piedziņu no bijušajiem bankas valdes locekļiem - Nila Melngaiļa, Gunta Beļavska, Vladimira Ivanova un Valtera Ābeles. Pēc mazākuma akcionāru teiktā, neviens no atbildētājiem tiesas noteiktajā laikā savus paskaidrojumus nebija iesniedzis.

"Mums šķiet, ka "Parex bankas" sagraušanai ir bijuši būtiski politiski motīvi. Valsts diemžēl, izvēloties šo ceļu, neņēma vērā to, ka tādējādi tiek negatīvi ietekmēti faktiski visi svarīgākie ārvalstu portfeļinvestori, kuri bija izrādījuši interesi par Latviju, un nepiedāvāja tiem nekādu kompensāciju," paziņojumā norāda investīciju fondi.

Paziņojumā arī tiek apgalvots, ka mazākuma akcionāri jau iepriekš ir mēģinājuši sākt konstruktīvu dialogu ar valdību un arī izvirzījuši savu pārstāvi "Parex bankas" padomei. Tāpat fondi apgalvo, ka bijuši gatavi ieguldīt arī papildu kapitālu bankā.

Kā ziņots, jau novembra vidū Satversmes tiesa (ST) pēc septiņu "Parex bankas" mazākuma akcionāru pieteikuma ierosinājusi lietu par Kredītiestāžu likumā noteikto normu, kas nosaka kredītiestādes pamatkapitāla palielināšanu.