Vienlaikus viņš norādīja, ka pagaidām par licences galīgajām izmaksām un to ietekmi uz ātro kredītu izsniedzējiem vēl ir pāragri spriest, jo Ekonomikas ministrijas izstrādātie noteikumi tikai sākuši savu saskaņošanas ceļu un, iespējams, licences iegādes summas vēl tiks mainītas.

Jurjevs norādīja, ka "SMScredit.lv" atbalsta nozares licencēšanu, jo tas veicinās sabiedrības uzticēšanās pieaugumu ātro kredītu nozarei, kā arī uzlabos attieksmi pret nozari kopumā, jo visi kredītu sniedzēji būs saņēmuši licenci no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC), kas garantēšot augstu uzņēmumu kvalitātes standartu un atbilstību izstrādātajiem noteikumiem.

Pēc Jurjeva aplēsēm, patlaban Latvijā strādā vien aptuveni 25 ātro kredītu izsniedzēji. Cik uzņēmumu spēs izpildīt prasības un samaksāt par licenci, Jurjevs pagaidām atturējās prognozē, jo viņa rīcībā neesot informācijas par visu uzņēmumu ilgtermiņa mērķiem un finanšu rādītājiem, "taču ir skaidrs, ka uzņēmumi, kas operē ar aprēķinu gūt īstermiņa peļņu, licencēšanu neizturēs".

"Nozarē paliks uzņēmumi, kas vēlas strādāt ar klientiem ilgtermiņā, nevis gūt īstermiņa peļņu," sacīja "SMScredit.lv" izpilddirektors.

Taujāts, cik liels varētu būtu ātro kredītu izsniedzēju kopējais kredītportfelis, Jurjevs skaidroja, ka nozares kopējais apjoms nav zināms, jo uzņēmumi ar datiem nedalās. Tomēr, viņaprāt, patlaban nozarē esot vērojama veselīga un stabila izaugsme, kas liecinot, ka sabiedrībai un klientiem šis pakalpojums ir iepaticies un to turpinās izmantot.

Iepriekš intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" kredītkompānijas SIA "Aizdevums.lv" valdes priekšsēdētāja Anželika Hoteloviča pieļāva, ka nebanku kreditētāju, ieskaitot arī ātro kredītu izsniedzējus, kopējais kredītportfelis pie pozitīvākajām aplēsām varētu būt līdz 100 miljoniem latu.

Arī viņa toreiz norādīja, ka licencēšanas sistēma ir vērtējama pozitīvi, jo sakārtos tirgu, taču, uzliekot pārāk lielu maksājumu slogu, mazie uzņēmumi, kas mēnesī izsniedz 50 000-60 000 latu, nespēs to samaksāt un meklēs robus, kā normu apiet, kas nozīmēs, ka patērētājs gala rezultātā var izrādīties vēl neaizsargātāks nekā pašlaik, vai arī uzņēmums beigs savu darbu. "Tas savukārt mazinās konkurenci tirgū, un spēlētājiem nebūs nekādas motivācijas samazināt procentu likmes. Ja licencēšanas sistēma būs ar nepamatotām izmaksām, zaudētājs būs patērētājs," teica Hoteloviča.

Jau ziņots, ka arī kredītkompānijas "Ferratum Latvia" vadītājs Jevgēnijs Ļeonovs biznesa portālam "Nozare.lv" pauda atbalstu licencēšanas sistēmas ieviešanai, norādot, ka maksa par licenci būs ieguldījums, kas palīdzēs sakārtot nebanku kreditoru tirgu.

Viņš norādīja, ka licencēšanas sistēma no tirgus izslēgs neprofesionālos spēlētājus un vienlaikus palielinās arī prasības pārējiem spēlētājiem, paaugstinot pakalpojumu kvalitāti, kas nozīmē, ka ikviens cilvēks, aizņemoties naudu, skaidri redzēs, kad un cik viņam jāmaksā par šodienas vēlmēm.

Taujāts, vai Ekonomikas ministrijas rosinātā valsts nodevas likme par licences saņemšanu ir pieņemama un atbilstoša situācijai, Ļeonovs norādīja, ka kompānijas pozīcija ir ļoti vienkārša - cik valsts prasīs, tik arī būs jāmaksā.

Jau ziņots, ka nebanku kreditoriem vienreizējā valsts nodeva par licences saņemšanu būs 50 000 latu, bet ik gadu valsts nodeva par pārreģistrāciju veidos vēl 10 000 latu, paredz Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie noteikumi par nebanku kreditoru licencēšanas kārtību.

Kā biznesa portālu "Nozare.lv" informēja EM Sabiedrisko attiecību nodaļā, piedāvātais nodevu apjoms nodrošina tādu godprātīgu kapitālsabiedrību esamību kreditēšanas tirgū, kas savu darbību plāno ilgtermiņā, un līdz ar to arī kvalitatīvu un tiesību aktiem atbilstošu pakalpojumu sniegšanu patērētājam.

EM sagatavotais noteikumu projekts, kas nodots starpinstitūciju saskaņošanai, nosaka, ka no šā gada 1.novembra kreditēšanas pakalpojumu patērētājam drīkstēs sniegt tikai kapitālsabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai.

Izstrādātā kārtība paredz, ka licences nebanku kreditoriem izsniegs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) uz vienu gadu ar iespēju licenci pārreģistrēt.

Plānots, ka Ministru kabineta noteikumu projekts stāsies spēkā šā gada 1.aprīlī, tādējādi nodrošinot pietiekamu laiku licenču izsniegšanai tiem kredītu devējiem, kas tās vēlēsies saņemt līdz 1.novembrim, kad kreditēšana bez attiecīgās licences būs aizliegta.