Kas leģendāro "Rīgas melno balzamu" padara slavenu? (10)

Kunces balzams maksājis 2 dālderus stopā

Viduslaiku alķīmiķi cerēja no parasta metāla iegūt zeltu, bet tas viņiem nesanāca. Tā vietā viņi atklāja ko citu, kas zinātnes un arī medicīnas vēsturē radīja apvērsumu. Tas bijis „aqua vita” jeb „dzīvības ūdens”, taču mūsdienās zināms kā spirts.

Alķīmiķu atklāto vēlāk 18.gadsimtā rīdzinieks Ābrams Kunce tomēr pārvērtis par īstu zelta āderi. Tieši Kunce pārdevis dziedniecisku zāļu uzlējumu, ko uzskatīja par brīnumlīdzekli pret dažādām kaitēm.

Kā vēsta sludinājums tā laika vācu avīzē, tad īpašs dziedniecisks zāļu balzams dabūjams pie „laboranta” Kunces līdzās Kārļa vārtiem. Tas maksājis 2 dālderus stopā. Balzamu ieteica kā noderīgu dažādos gadījumos - pret drudzi, vēdergraizēm, zobu un galvas sāpēm, arī baltās un sarkanās rozes, indīgu kodumu, roku un kāju lūzumu gadījumos un citu ievainojumu ārstēšanā.

Tolaik ticis rakstīts, ka visbīstamākos ievainojumus tas ārstējot piecās, bet augstākais - sešās dienās. Iespējams, Kunces zāļu balzams, kā savulaik vietējie to saukuši, tā arī būtu palicis tikai vēsture, ja to slavenu nebūtu padarījusi Krievijas ķeizariene Katrīna Lielā, kas bija smagi sasirgusi ceļā uz Rundāles pili.

Katrīna II ieceļ balzamu slavas saulītē

Farmācijas muzeja gide Vanda Runkule raidījumam TOP10 stāstījusi: „Saslima cariene, saslima un galma ārsts nevarēja palīdzēt. Protams, Ābrams viņai piedāvāja savu brīnumlīdzekli, savu balzamu. Katrīna II paskaloja kaklu, iedzēra šo balzamu un no rīta teica: Ābram Kunce, tu vari pārdot šo dzērienu ne tikai kā „drinku”, bet arī kā ārstniecisku līdzekli.”

Kopš Katrīnas II ieteikuma Kunces balzams ticis pārdots aptiekās pret ārsta izrakstītu recepti. Sākotnēji balzama sastāvā bijušas pat 32 dažādas drogas. Eksotiskākās zālītes atvestas ar kuģiem no kādreizējās Kurzemes hercogistes kolonijas Tobago. Visos laikos receptūra bijusi slepena. Arī mūsdienās to līdz galam neatklāj, paturot noslēpumā.

Balzama recepte - noslēpums!

„Latvijas balzama” zīmolu direktors Valters Kaže, kura uzņēmumā ražo „Rīgas melno balzamu”, TOP10 apliecināja: „Pilnībā šī izgatavošanas recepte ir zināma trīs cilvēkiem, turklāt ar visām izgatavošanas detaļām. Šie cilvēki ir receptes glabātāji, lielā mērā paši galvenie kvalitātes uzraudzītāji un nodevēji tālākiem mācekļiem.

Viens no šiem trim receptes pārzinātājiem ir balzama meistars Jānis Mažis, kurš TOP10 skaidrojis balzama radīšanas procesu. Mažis stāstījis: „Tās ir dažādas augu valsts izejvielas – zālītes, saknītes, ziedi. Tos saber šajās ozolkoka mucās, un mēnesi mēs tos aplejam ar spirta un ūdens šķīdumu un ekstrahējam. Maisām un ekstrahējam, un dabūjam ārā šķidrā veidā to, kas ir labs tajās zālītēs, saknītēs un augu valsts izejvielās iekšā.”

Šobrīd balzams tiek veidots no 24 sastāvdaļām. Kopš Kunces laikiem receptūra esot gadsimtu gaitā mainījusies. Arī tādēļ, ka daži no senāk izmantotajiem ārstniecības augiem tagad jau ierakstīti „Sarkanajā grāmatā”. Pašreizējā sastāvā esot gan tādi zināmi augi kā piparmētras, liepu ziedi un asinszāle, bet ir arī eksotiskāki - ingvers, kā arī visrūgtākais dabā sastopamais augs - genciāna sakne un Peru balzama eļļa.

Balzama sastāvdaļas neesot noslēpums. Noslēpums ir daudzās tehnoloģiskās nianses, kā no šīm sastāvdaļām iegūt slaveno dzērienu. Un tieši tas Otrā pasaules kara laikā tika gandrīz pazaudēts, tāpēc tagad tiekot rūpīgi glabāts. Mažis smaidīdams noteicis: „Jā, mēs strādājam pēc rakstiskas receptes, bet ir arī zināmi noslēpumi, kurus mēs neatklājam līdz galam.”

Balzama zīmola veiksme slēpjas stāstos

Reklāmas eksperts Varis Lazo TOP10 atzinis, ka tomēr būtiskākais, kādēļ aizvien leģendām apvītais balzams arī pēc 250 gadiem ir slavens, esot tas, ka balzams ir zīmols ar savu stāstu. Pie tam katram no mums Latvijā esot savs stāsts par šo stipro dzērienu.

Lazo TOP10 uzsvēris: „Kad Latvijas iedzīvotāji dodas kaut kur uz ārvalstīm, tā ir ļoti bieža lieta, ko mēs ņemam līdzi kā dāvanu. Mūsu valsti mēs reprezentējam ar šo dzērienu, un tad, man liekas, ir svarīgi, ka gandrīz katram no mums ir kaut kāda sava pieredze un savs stāsts, savs piedzīvojums, sava atklāsme par to, kādus brīnumus spēj darīt melnais balzams. Tas ir ļoti svarīgi jebkuram zīmolam.”

Kāpēc mainījusies recepte, bet krūka - nē?

Par laba zīmola sastāvdaļu varot uzskatīt arī unikālo māla krūku, kurā senais dzēriens pildīts. Receptūra gadsimtu gaitā mainījusies, bet krūka ne.

Tāpēc Kaže TOP10 piebildis kādu balzama unikalitātes svarīgu aspektu: „Māla krūka atšķirībā no stikla taras spēj nodrošināt daudz labāku aizsardzību šim unikālajam dzērienam, jo, tā kā tas ir ražots no dabiskām izejvielām, tad katrs grams, katra proporcijas simtā daļa ir ārkārtīgi būtiska. Lai šis dzēriens nezaudētu savas kvalitātes, māla krūka nodrošina visaugstākā līmeņa aizsardzību.”

Šī saldi rūgtā un stiprā Latvijas tradīcija turas jau vairāk nekā 250 gadus. Balzams esot iegaršojies arī cilvēkiem vairāk nekā 30 valstīs, uz kurām tas tiek eksportēts, tā norādījis TOP10. Turklāt katras balzama mucas saturu un to, vai tas garšo kā nākas un vai aromāta buķete atbilst senajām tradīcijām,balzama meistars pārbaudot personīgi – degustēdams.