Ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) aktivitātes «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi» palīdzību iedzīvotāji var siltināt ēkas, reizē uzlabojot to izskatu, un atgūt pusi no ieguldītās naudas.

Visvairāk Eiropas naudu ēku siltināšanai izmanto Valmierā, Rīgā, Ventspilī, Liepājā un Limbažu novadā. Taču citviet cilvēki pret to izturas atturīgi. Kopējais pieejamais līdzfinansējums daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijai ir 44,3 miljoni latu, kas jāapgūst līdz 2013. gadam. No šīs summas līdz šim esam apguvuši vien dažus miljonus.

Daudzām ēkām neliels remonts vairs nav glābiņš, taču siltināšana, līdz ar ko tiek uzlabota arī mājas kopējā veselība, tomēr ir risinājums. Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes docents Aldis Greķis esmaja.lv pauda viedokli, ka, «nosiltinot sienas, bēniņus, pagraba pārsegumus, uzlabojot apkures sistēmu un veicot citus ieguldījumus, ietaupījums varētu būt pat lielāks nekā 50% no līdzšinējām apkures izmaksām».

Iedzīvotāju rēķini par siltumu samazinātos, bet būtu jāatmaksā kredīts, ja iedzīvotāji darbu veikšanai būs ņēmuši aizņēmumu bankā. „Tomēr rēķina kopējā summa nepārsniegtu līdz šim maksāto, drīzāk būtu zemāka," ir  pārliecināts A. Greķis. Viena daudzdzīvokļu nama siltināšana izmaksā 60 000-100 000 latu, no kuras pusi apmaksā Eiropas Savienība (ES), norāda speciālists. Viņš mudina iedzīvotājus parūpēties par savu mājokļu stāvokli jau laikus un nopietni.

Kamēr privātmāju iedzīvotājiem pašiem ir jāparūpējas par siltumu, dzīvokļu īpašniekiem vajadzētu ES piedāvāto programmu uzņemt ar atplestām rokām, taču tā nenotiek.

Speciālisti atzīst, ka bieži aktīvākā iedzīvotāju daļa, kas vēlas sakārtot savu dzīvesvietu, ir mazākumā pret tiem, kas neatbalsta siltināšanu vai kuriem ir vienalga. Nereti dzīvokļu īpašnieki pat atsakās ielaist savā īpašumā meistarus, bet citādāk taču nomainīt radiatorus un logus nav iespējams. Tomēr, ja kopsapulcē 51% mājas iedzīvotāju nobalsojuši par ēkas siltināšanu, pārējiem ir jāpiekāpjas. „Ja iedzīvotāji nav ieinteresēti, nekas neies uz priekšu. Ir svarīgi, lai būtu pāris aktīvu cilvēku katrā mājā, tad siltināšanas projekts tiek realizēts," norāda A. Greķis.

Aktivitātes ietvaros ES sedz 50% no kopējām mājas siltināšanai veiktajām attiecināmajām izmaksām. Vienam projekta iesniegumam maksimāli pieļaujamais finansējuma apjoms nedrīkst pārsniegt 35 latus uz vienu dzīvojamās mājas kopējās platības kvadrātmetru. Ēkām jābūt nodotām ekspluatācijā no 1944. gada līdz 1993. gadam. Ir vēl daži citi noteikumi, lai iegūtu finansējumu, bet tiem vairums Latvijā celto daudzdzīvokļu namu atbilst.